Vispirms koris “Daugavas Vanadzes” sniedza koncertu Lestenes baznīcā. Vairākiem atnākušajiem tas bija emocionāls brīdis ar asarām acīs.
Tikmēr ārpusē - memoriālā - pulcējās ļaudis, lai pieminētu savus kritušos tuviniekus. Sanākušo vidū arī leģionāri, kritušo karavīru dažāda gadagājuma radi, draugi, arī politiķi.
Kā ik gadu, sarunās jaušams aizvainojums par to, ka cilvēkus, kuri cīnījušies par Latviju, pieskaita nacistiem. "Vispār šausmīgi grūti runāt. - Kāpēc? - Tas, ko pret mums vērsa naidīgie... Es neesmu radikāls, bet katram ir jāatdod savs gods un šie vīri jau daudzi no sava prāta negāja," sacīja leģionāra dēls Juris Lūsis.
"Viņi tika ierauti kā gaļas mašīnā- vieni no vienas puses, otri no otras puses. Tur varas ierāva. Ne jau viņi paši gāja. Viņi gāja par brīvu Latviju, bet nu iznāk, ka viņi ir nelieši un nezin kas," pauda piemiņas pasākuma dalībniece Aija Lūse.
Kā novēroja Latvijas Radio, Lestenes Brāļu kapos bija pulcējušies vairāki simti cilvēku. Uzrunātie cilvēki pastāstīja, ka atbraukuši uz Lesteni ne tikai no Rīgas, bet arī tālākām Latvijas vietām, piemēram, no Dobeles, arī no Alūksnes. Lai gan pārsvarā bija vērojami vecāka gadagājuma cilvēki, tomēr bija atnākuši arī jaunieši un vecāki ar ģimenēm. Vismazāk bija redzami vidējās paaudzes cilvēki.
Rīdziniece Velta norāda, ka neviena tuvinieka viņai šajos sarakstos nav taču kundze ieradusies pieminēt un uzsver, ka viss, kas noticis ar latviešu tautu, ir noticis arī ar viņu. Savukārt aizputnieks Jānis ar māsu Mildu kapos ieradušies, lai pieminētu brāli, kas bijis leģionārs un daudz pārcietis.
Daiga ar pavasara ziediem rokās meklē kādu konkrētu vārdu - viņas mātes brāli. Sieviete arī secina, ka te Lestenē nav trauksmainās Rīgas sajūtas un šoreiz esot vairāk jaunākas paaudzes pārstāvju, kas radot miera sajūtu, par to, ka kritušo piemiņa neizzudīs.
Uz atceres pasākumiem bija ieradušies arī politiķi, pārsvarā Nacionālās apvienības pārstāvji, tostarp kultūras ministre Dace Melbārde, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Uzrunā parlamenta spīkere uzsvēra pašreizējo ģeopolitisko situāciju Ukrainas konflikta dēļ, kā arī norādīja uz nepieciešamību stiprināt Latvijas nacionālo drošību un arī atbalstīt Ukrainu.
Lestenes kapos ir guldīti karavīri, kuri Otrā pasaules kara laikā krituši Latviešu leģiona rindās. Kapi atrodas pie Lestenes luterāņu baznīcas, kas kopā veido vienotu kompleksu. Uz kapu plāksnēm iegravēti tūkstošiem kritušo leģionāru vārdi.
Tikmēr Rīgas centrā 16.martā notika tradicionālie Latviešu leģiona karavīru piemiņas pasākumi un to pretinieku rīkotās akcijas. Tās noritējušas mierīgi un bez nopietniem starpgadījumiem.
Lestenes Brāļu kapos pārapbedīti vairāk nekā 900 latviešu karavīru, bet godināti tiek visi leģionāri, kuri Otrajā pasaules karā cīnījušies un krituši par neatkarīgas Latvijas ideju.
