Levita padomniece saziņai ar sabiedrību būs Aiva Rozenberga; viņam jau padomā likumu iniciatīvas

ĪSUMĀ:

• Pirmo preses konferenci Levits sāka, uzsverot, ka jāstiprina Latvijas informatīvā telpa.
• Levits atzina, ka krievvalodīgajiem medijiem intervijas sniegs latviski.
• Levita padomniece saziņai ar sabiedrību būs Aiva Rozenberga.
• Ar citiem iespējamiem komandas cilvēkiem Levits vēl runās.
• Runu ievēlēšanas gadījumā Levits sagatavoja, zaudējuma gadījumā būtu to teicis spontāni.
• Par statusu, atalgojumu un rezidenci Levits pildīs likumu, “man nebūs kaprīzes”.
• Levits: Iespējams, arī Latvijā vajadzētu veidot Valsts padomi.
• Arī Levita kundze pārcelsies uz Latviju.
• Levitam jau ir padomā likumdošanas iniciatīvas, tās apspriedīs ar politiķiem pēc inaugurācijas.
• Līderis, ko Levits ciena, ir  pāvests Jānis Pāvils II.
• Levits: Krievija nav vienkāršs partneris, attiecības jāveido caur ES.

Preses konferenci Levits sāka, sveicot mediju pārstāvjus un norādot, ka, viņaprāt, medijiem ir ļoti svarīga loma Latvijas demokrātijā un ir nepieciešams stiprināt gan sabiedriskos, gan komerciālos medijus. 

“Jāizveido sistēma, kas taisnīgi un plurālistiski stiprina mediju telpu mūsu nelielajā auditorijā Latvijas un informatīvajā telpā," sacīja Levits.

“Manā redzeslokā vienmēr bijusi un būs Latvijas informatīvās telpas aizsardzība un kvalitāte, kas ir mediju un ne tikai mediju jautājums,” sacīja Levits.

Levits atklāja, ka viņam ir zināmas idejas par prezidenta kancelejas vadību un arī par galvenajiem padomniekiem, "bet tās ir idejas, un līdz šim brīdim ne ar vienu neesmu runājis”.

“Pirms dažām dienām ar vienīgo cilvēku esmu runājis, tā ir [kādreizējā Latvijas Institūta vadītāja] Aiva Rozenberga, kura būs mana padomniece saziņai ar sabiedrību,” sacīja Levits.

Tuvākajās dienās Levits plāno runāt ar citiem cilvēkiem, un uz 8. jūliju būs skaidrība par viņa komandu.

“Aicināju Rozenbergu tādēļ, ka viņas darbība bija ļoti, ļoti profesionāla, un man ir vajadzīga profesionāla padomniece saziņai ar sabiedrību,” norādīja Levits. Viņš piebilda, ka arī mediju pārstāvji pozitīvi vērtē Rozenbergas profesionalitāti.

Intervijā Latvijas Radio Levits savukārt sacīja, ka nav tāds cilvēks, kurš pats izolēti visu izlemj un izdomā, bet gan apspriežas ar dažādiem cilvēkiem no dažādām jomām.  

Viņš arī sacīja, ka labprāt uzklausa konstruktīvu kritiku, un vēlas, lai viņa padomnieki viņu kritizētu, tas viņam dotu papildu argumentus, lai pastiprinātu savu domu vai lai mainītu to.  

Savukārt komandas izveidei svarīgākais kritērijs ir kvalifikācija, komandā jābūt cilvēkiem, kuri ir spējīgi formulēt domas, formulēt politiku, lai nebūtu cilvēki, kuriem jāsāk mācīties, bet gan cilvēki, kas pierādījuši sevi.  Otrais kritērijs - lai cilvēkiem būtu vairāk vai mazāk līdzīgs politiskais, pasaules un filosofiskais skatījums kā man, lai varētu saprasties no pusvārdiem, Latvijas Radio sacīja Levits.  

Savukārt preses konferencē atbildot uz jautājumu par intervijām krieviski, Levits sacīja, ka ar krievvalodīgajiem medijiem Latvijā runās valsts valodā. Viņš atzina, ka krievu valodu pārvalda ne pārāk labi, un Latvijā lieto valsts valodu un “to es darīšu konsekventi arī attiecībā uz medijiem, kuriem ir cita valoda”.

Levits arī atzina, ka pirmo uzrunu pēc ievēlēšanas, ko viņš teica pēc rezultātu paziņošanas, viņš sagatavoja iepriekš, jo rezultātu nezināja, bet nojauta, taču “runa jāsagatavo iepriekš, tas pieder pie labas pārvaldības”.

Runu zaudējuma gadījumā viņš nesagatavoja un to gan būtu teicis spontāni.

Levits pastāstīja, ka jautājumus par amatpersonu statusu, atalgojumu, rezidenci lemj valsts, likumdevējs, “tas nav amatpersonas iegribas jautājums”. Ja ir noteikts, ka tur ir dienesta rezidence, būtu muļķīgi teikt, nē, es tur nedzīvošu. “Tur man nebūs kaprīzes,” sacīja Levits. “Ja valsts domā, ka vajag citādāk, pieņemiet likumu, es to pildīšu”.

Nākamais prezidents arī sacīja, ka viņa dzīvesbiedre, kas ir ārste ginekoloģe Luksemburgā, pārtrauks savu darbu un “būs šeit”, un domā turpināt savu profesionālo darbību vienā vai otrā veidā.

Egils Levits ir bijis Valsts prezidenta Konstitucionālo tiesību komisijas vadītājs gan Valda Zatlera, gan Andra Bērziņa laikā. Šī pieredze viņu vedinājusi uz domu, ka, iespējams, Latvijā, tāpat kā vairākās citās Eiropas valstīs, būtu lietderīgi izveidot pastāvīgu Valsts padomi, kas nodarbotos ar līdzīgiem jautājumiem, bet spētu to darīt labāk, jo komisija darbojās uz brīvprātības principiem un nespēja visus jautājumus nosegt.

Valsts prezidentam ir likumdošanas iniciatīvas tiesības. Tāpat Satversme Valsts prezidentam ir piešķīrusi tiesības pieprasīt likumu otrreizēju caurlūkošanu. Tieši šādu pilnvaru izmantošanai varētu noderēt Valsts padome.

Tā būtu kā Satversmes tiesas spoguļattēls, bet Satversmes tiesa izķer “brāķi”, kad tas jau stājies spēkā, savukārt Valsts padomes uzdevums būtu tos izķert pirms tam.

Viņš arī pastāstīja, ka viņam jau ir vairākas likumdošanas iniciatīvas padomā, kuras ir daļēji noformulējis, bet likumus pieņem Saeima, tāpēc “ir jēga par šīm iniciatīvām runāt tad, kad tās pārrunātas ar Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem”.

Levits gan pauda pārliecību, ka “mums ir politikas deficīts, ir jomas, kas nav nosegtas”, un šādas iniciatīvas viņš plāno ar politiķiem apspriest pēc inaugurācijas un tad iet sabiedrībā ar skaidrāku priekšstatu par to.

Intervijā Latvijas Radio Levits pastāstīja, ka viņam paraugs, kuru kā cilvēku un līderi viņš ciena, ir pāvests Jānis Pāvils II, kuru viņš ir saticis 1993. gadā, “viņš bija cilvēks ar zināmu morāles autoritāti”.

Bet runājot par Latvijas politiķiem, Levits sacīja, ka vēstures gaita būtu nedaudz citādāk pavērsusies, ja toreizējais ārlietu ministrs Zigfrīds Anna Meierovics nebūtu gājis bojā autokatastrofā, viņš bija perspektīvs, viņa valdība stabilizēja Latviju. Šodienas Latvijas politiķus Levits gan nenosauca.

Savukārt runājot par attiecībām ar Krieviju, Levits norādīja, ka Krievija mums kā kaimiņvalsts ir svarīga, mums ir svarīgi, lai būtu labas kaimiņattiecības, bet Krievija nav vienkāršs partneris. Un attiecības ar Krieviju jāveido caur Eiropas Savienību, mums ir aktīvi jāpiedalās attiecībās ar Krieviju.  

“Diplomātija ir ilgstošs darbs un var rezultēties vizītē Krievijā un sarunās, kurām būtu kāda jēga,” sacīja Levits.

Levita intervija Latvijas Radio: