Valsts prezidenta un premjera iknedēļas sarunā šoreiz lielākā uzmanība veltīta ārpolitikai un Krievijas karam Ukrainā. Tajā skaitā tam, kā Eiropas Savienība un NATO vēl varētu reaģēt uz Krievijas agresiju.

“Latvija kā neliela valsts ir devusi ļoti nozīmīgu palīdzību Ukrainai. NATO ietvaros šī militārā palīdzība jāpalielina, un tā ir panākumu ķīla, lai pārtrauktu karadarbību,” sacīja Levits.

Prezidents norādīja, ka NATO lēma stiprināt austrumu flangu un palielināt multinacionālo kaujas grupu skaitu no četrām līdz astoņām, tās izvietojot Slovākijā, Bulgārijā, Rumānijā un Ungārijā.

Dažādos veidos atbalstīt Ukrainu turpinās arī valdība. “Ukrainai šajā karā ir jāuzvar. Un tas ir ļoti svarīgi, ka mēs palīdzam, lai viņi uzvar karu. Mums ir jāaptur Krievija kā agresorvalsts,” sacīja premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”).

Abas amatpersonas arī uzsvēra, ka Latvija ar NATO palīdzību ir drošībā, taču ir jābūt modriem un nevar atslābt nevienu mirkli. Tāpat jāturpina stiprināt valsts spējas sevi aizsargāt, arī enerģētikas jomā.

KONTEKSTS:

Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās kopš 24. februāra. Sarunas līdz šim nav devušas rezultātu, un 12. martā Francijas prezidenta administrācijā paziņoja – pašlaik izskatās, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins neizrāda nekādu vēlēšanos izbeigt karu Ukrainā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.