“Jo ātrāk mums būtu šāda veida “mājsēde”, jo [Covid-19 izplatības] skaitļi būtu mazāki, jo mazāka noslodze būtu slimnīcās,” sacīja Levits, kritizējot ierobežojumu ieviešanas tempu.
Vienlaikus viņš pastāstīja, ka premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) jau iepriekš iestājās par stingrākiem ierobežojumiem, taču neguva citu valdības locekļu atbalstu pietiekami ātri. “Es domāju, ka tie ir nokavēti. Respektīvi, ja būtu ātrāk, būtu bijis labāk. Bet nu, labāk vēlu nekā nekad,” piebilda Levits.
Viņš arī norādīja uz ministru spēju sastrādāties: “Valdībai jābūt vienotai un jāskatās nevis no savas partijas vai no sava resora viedokļa, bet no valsts viedokļa.”
Levits arī pauda – pēc tam, kad bija piekodinājis valdībā ievērot “mutes disciplīnu”, situācija ministru komunikācijā esot uzlabojusies.
Tāpat prezidents vērtēja, ka Latvija pandēmijā spēj labi reaģēt, bet slikti plāno: “Valdībai jārīkojas apsteidzoši, nevis tikai reaģējot. Šis gājiens ar “brīvdienu mājsēdi” ir apsteidzošs.”
KONTEKSTS:
Kopš rudens sākuma Latvijā turpinās strauja Covid-19 izplatība un slimnīcās pieaug stacionēto pacientu skaits, turklāt jau tā trūkstošā medicīnas personāla apstākļos situāciju vēl vairāk saasina pašu ārstu saslimšana. Tādēļ 10. decembrī valdība nolēma veselības aprūpes sistēmā Covid-19 radītās pārslodzes dēļ izsludināt ārkārtas situāciju, kas slimnīcu vadītājiem dos iespēju brīvāk organizēt darbu Covid-19 pacientu pieplūduma gadījumā.
Taču saslimstība nemazinājās, un no 23. decembra līdz 17. janvārim ir pārtraukta plānveida stacionārās palīdzības sniegšanu slimnīcās.
Savukārt, lai mazinātu infekciju izplatību, vairākkārt aizvien stingrākajiem ierobežojumiem valdība 28. decembrī nolēma pievienot arī komandantstundu jeb “brīvdienu mājsēdi” – no 30. decembra līdz 4. janvāra rītam un no 8. janvāra vakara līdz 10. janvāra rītam no plkst.22.00 līdz 5.00 būs jāuzturas tikai savā dzīvesvietā.