Prezidenta kanceleja informēja, ka rosinātās izmaiņas paredz, ka valsts budžeta finansējuma daļas izmaksas pārtrauks partijām divos gadījumos:
- ja to Saeimas frakcijas darbība izbeidzas;
- ja par vairāk nekā divām trešdaļām samazinās partijas Saeimas frakcijas deputātu skaits.
Par finansējuma pārtraukšanu lems Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēc informācijas saņemšanas no Saeimas.
Tātad izjukušu frakciju partijām valsts neturpinās piešķirt to finansējuma daļu, kas katru gadu paredzēts 4,50 eiro apmērā par katru iegūto balsi pēdējās Saeimas vēlēšanās.
Savukārt arī šādas partijas varēs turpināt saņemt ik gadu 100 000 eiro, kas papildus tiek piešķirti Saeimā ievēlētajiem politiskajiem spēkiem.
Saskaņā ar prezidenta ieceri izmaiņas stātos spēkā līdz ar 14. Saeimas sanākšanu.
Vienlaikus Levits paziņojumā medijiem norādīja, ka budžeta finansējuma palielinājums partijām, ko tās piedzīvoja no 2020. gada, un būtiska iespēju samazināšana piesaistīt privātpersonu ziedojumus bija vajadzīgs un Latvijas demokrātisko valsts iekārtu ilgtermiņā stiprinošs Saeimas lēmums. No valsts budžeta nepietiekami finansētas un līdz ar to no privātiem ziedotājiem un viņu interesēm atkarīgas partijas valstij un nodokļu maksātājiem kopumā ilgtermiņā izmaksā pārāk dārgi, uzskata prezidents.
Levits gan norādīja, ka valsts finansējuma piešķiršanā mudinājis noteikt papildu kritērijus, kas “stimulētu jēdzīgu partiju darbību un aktivitāti arī starpvēlēšanu periodā”. Viņaprāt, pie šiem jautājumiem agri vai vēlu būs jāatgriežas.
Prezidents uzsvēra, ka rūpīgi sekojis partiju finansēšanas likuma piemērošanai un regulāri pārrunājis šos jautājumus ar kompetento institūciju un politisko partiju pārstāvjiem, kā arī šīs jomas lietpratējiem. Šajās diskusijās kā nozīmīgs iezīmējies jautājums par valsts budžeta finansējuma piešķīruma saglabāšanu tādām partijām, kuru pārstāvniecība Saeimā ir būtiski sarukusi un nespēj vairs pilnvērtīgi īstenot vēlētāju gribu un savu priekšvēlēšanu programmu.
“Te nepieciešami salīdzinoši nelieli likuma grozījumi, paredzot risinājumu šai problēmai. Iesniedzot šo likumprojektu,
esmu rosinājis to pieņemt vēl šīs Saeimas darbības laikā, lai šie grozījumi varētu stāties spēkā vienlaikus ar 14. Saeimas sanākšanu,” atzīmēja Levits.
Valsts prezidenta padomnieks tiesību politikas jautājumos Jānis Pleps Latvijas Radio skaidroja, kāpēc prezidenta vērtējumā jautājums būtu jāizskata jau šis Saeimas sasaukuma laikā.
Tikmēr Rīgas Stradiņa universitātes docente, politoloģe Lelde Metla-Rozentāle pauda, ka ne vienmēr jāizdara specifiskus grozījumus, balstoties uz vienu konkrētu gadījumu. Turklāt būtībā partiju finansēšanas likums neesot pārkāpts.
KONTEKSTS:
Valsts prezidents Egils Levits jau 2021. gada septembrī paziņojis par ieceri atņemt daļu finansējuma tām partijām, kuru Saeimas frakcijas beigs pastāvēt vai zaudēs divas trešdaļas deputātu.
Levits neminēja konkrētus piemērus, taču tieši šāda situācija ir "KPV LV" frakcijā (tagad partija "Par cilvēcīgu Latviju"), kuras deputātu skaits no 16 noslīdējis līdz vienam. Tiesa, šogad KNAB lēmis uz gadu apturēt valsts finansējumu šai partijai, jo tā ieskatā līdzekļi nelikumīgi izmantoti Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu kampaņas laikā. Partija lēmumu solīja pārsūdzēt.
