Levits: Latvijai nākamajā dekādē jākļūst par paraugu citām valstīm

Runas spilgtākie citāti: 

• Lai vienotos par kopējo labumu, ir jādzird visu interešu grupu balsis un kaismīgās debatēs, konstruktīvos strīdos jāmeklē labākais risinājums. 
• Mūsu uzdevums ir nodot mūsu valsti nākamajām paaudzēm labāku, nekā mēs to saņēmām.
• Es aicinu mūs visus kopā veidot ilgtermiņa solidaritātes politiku.
• Latviskā identitāte ir atvērta, un tajā ir aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs.  Un šajā kontekstā ir jāapzinās un turpmāk aktīvi jāveido arī divi samērā jauni politikas virzieni – demogrāfijas politika un diasporas politika.
• Modernajam latviskumam arvien nozīmīgāka kļūst arī nākotnes dimensija. Tur iekļaujas gan mūsu vērtībās balstītā identitāte, gan uz mūsu nākotni vērstās domas, projekti, ideāli.
• Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados,  kas velkas mums līdz, un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi.
• Ir vēl virkne jomu, kur politikas formulēšana un iespējamās reformas pagaidām ir tikai apzināšanās stadijā.  Es te minētu partiju finansējuma jautājuma sakārtošanu, informatīvās telpas politiku, mediju, it sevišķi sabiedrisko mediju daudzveidības un kvalitātes nodrošināšanu, uz kvalitāti vērstu izglītības un zinātnes politiku, un citas.
• Lai gan mums ir labas iestrādes, tomēr pagaidām visai samērā bāli sevi iezīmējam kā līdzdomātājus kopīgajā Eiropas un Rietumu intelektuālajā telpā. 
• Mums ir jāparūpējas, lai tehnoloģiju attīstība šo līdz šim sasniegto cilvēka autonomiju atkal neapdraudētu. Eiropa sāk apzināties šo izaicinājumu skaudrumu, taču risinājumu vēl nav. Bet kāpēc tos nevarētu piedāvāt mēs - latvieši.
• Ideāla valsts nepastāv, jo tad apstātos progress.

Levits uzsvēra, ka valsts kopējo labumu rada daudzas paaudzes un mēs esam tikai daļa no to ķēdes. "Mūsu valsti esam saņēmuši mantojumā no citām paaudzēm. Mūsu uzdevums nākamajām paaudzēm ir nodot labāku, nekā to saņēmām," teica Levits. Valsts prezidents norādīja, ka savā darbā vēlas domāt par trīs darbības virzieniem - solidaritāti, piederību un ilgtspējību.

"Latvija ir viena no nevienlīdzīgākajām valstīm Eiropas Savienībā. Tā ir ielaista slimība. Gudra solidaritāte nav tikai ienākumu pārdale, bet gan arī ienākumu iegūšana ar darbu," pauda Levits, aicinot visus kopā veidot ilgtermiņa politiku. Savukārt tāda piederības loma, kas ir saistīta ar nacionālo identitāti, globalizācijas laikmetā sākusi pieaugt. "Piederība latviešu nācijai ir priekšnosacījums Latvijas valsts pastāvēšanai. Latvijas nākotnei vajadzīga visu cilvēku iesaiste," pauda Levits. Valsts prezidents norādīja, ka pie identitātes pieskaitāms arī respekts pret dabu. Tāpat Levits pauda, ka ir jāveic nopietns nesenās vēstures izvērtējums no demokrātiskām pozīcijām un latviskumam nepieciešams dot dziļāku saturu nekā ikdienā par to ir pierasts runāt.

 

"Mēs esam neatņemama Rietumu daļa, nevis kaut kāds tilts starp Rietumiem un Austrumiem. Šo metaforu es kategorisku noraidu. Latvijai nākamajā dekādē jākļūst par modernu, ilgtspējīgu Ziemeļeiropas valsti, kura varētu būt paraugs citām valstīm. Mana vīzija par Latviju nozīmē, ka jānovērš esošie trūkumi, no mēsliem, kas sakrājušies pēdējos 30 gados, jāizmēž māja," pauda Levits.

Valsts prezidents svinīgajā uzrunā norādīja, ka ir vēl daudzas jomas, kurās reformas ir tikai apzināšanās stadijā. "Mūsu izpratne par ekonomikas pamatiem jāpielāgo mūsdienu situācijai. Modernai ekonomikas politikai jāsasaista šie posmi vienotā ķēdē. Mēs varam ne vien efektīvi uzlabot Latvijas valsti, bet esam spējīgi un gatavi dot savu pienesumu Latvijas attīstībai. Mums jārūpējas, lai tehnoloģiju attīstība cilvēka autonomiju neapdraudētu," norādīja Levits.

KONTEKSTS:

Pirmdien, 8. jūlijā, par Latvijas Valsts prezidentu oficiāli kļuva Levits. Bijušo Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi maija beigās par labāko kandidātu valsts augstākajam amatam atzina Saeimas vairākums. Saeimas ārkārtas sēdē Levits deva svinīgo solījumu, un tajā brīdī sākās viņa kā Valsts prezidenta pilnvaru termiņš.

"Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās sirdsapziņas," solīja Levits. Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (Nacionālā apvienība) gan aicināja Levitu nodot solījumu atkārtoti, pēdējā vārda vietā sakot "apziņas", nevis "sirdsapziņas", lai solījums atbilstu Satversmē rakstītajam.

Pēc atkārtota svinīgā solījuma nodošanas Levits to parakstīja. Pēc tam atskaņota Latvijas valsts himna.

Saeima 29. maijā Valsts prezidenta amatā ievēlēja Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egilu Levitu, kuru šim amatam virzīja koalīcijas politiķi. Par Levitu nobalsoja 61 deputāts.

Saeimas debates ilga nedaudz mazāk par divām stundām, debatēs koalīcijas deputāti slavēja Levitu kā vislabāko kandidātu.  Savukārt opozīcijas pārstāvji aicināja domāt, vai vajadzīgs tautas vai koalīcijas prezidents, kas tiek iecelts amatā bez diskusijas.