Levits lūdzis Kariņu turpināt padziļinātas sarunas par koalīcijas veidošanu

Svarīgākais ir vienoties par darbības principiem un veicamajiem darbiem, atzīmēja Levits: "Vispirms ir sarunas par tēmām un jomām. Tad, ja ir vienošanās par jomām, tad var redzēt, ar kuriem partneriem ir vairāk iespējams vienoties nekā ar citiem. Bet vispirms jau ir jāprecizē, par ko ir runa. Mēs nevaram pārdot vēlētājam kaķi maisā." 

Sarunu gaitā iezīmēsies, vai koalīciju veidos trīs vai četras partijas, secināms no Valsts prezidenta teiktā.

Levits žurnālistiem norādīja: "Mēs redzējām, ka ir zināmas iespējas vienoties par nākamo koalīciju, tādēļ es lūdzu Krišjānim Kariņam turpināt padziļinātas sarunas. Šīm sarunām ir jānoved pie tādas koalīcijas un tādas valdības, kas varētu strādāt visus četrus gadus."

Viņš pauda, ka mūsu valsts pēctecīgai attīstībai topošajai vadībai un koalīcijai jābūt vērstai uz tiesiskuma stiprināšanu, ekonomisko attīstību un labu pārvaldību.

Līdzīgas domas pēc tikšanās pauda arī Kariņš. Viņš pauda, ka šonedēļ plāno tikties ar visiem trim potenciālajiem nākamās koalīcijas partneriem – gan Nacionālo apvienību un "Apvienoto sarakstu", gan arī "Progresīvajiem".

Viņš skaidroja, ka precīzāku sarunu grafiku varēšot pateikt rīt, taču "šīs nebūs tādas īsas pusotras stundas sarunas."

Kariņš arī norādīja, ka šīs sarunas būs kā skelets koalīcijas līgumam, un to laikā taps skaidrāks, par ko partijas var vienoties, bet kur var vienoties par nevienošanos.

Levits uzaicinājis Kariņu uz Rīgas pili arī nākamajā pirmdienā, lai viņš atkārtoti ziņotu par koalīcijas veidošanas procesu.

KONTEKSTS:

Pašlaik jaunās koalīcijas veidošanas sarunās, kuras uzsākusi "Jaunā Vienotība", iezīmējies iespējamais koalīcijas kodols, ko veidotu "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts". Tomēr "Jaunā Vienotība" iestājusies par plašāku koalīciju kopā ar "Progresīvajiem". Līdz šim Nacionālās apvienības un "Apvienotā saraksta" attieksme bijusi vairāk noraidoša pret sadarbību ar "Progresīvajiem" ideoloģisko domstarpību dēļ.

14. Saeimas vēlēšanas notika sestdien, 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", Zaļo un Zemnieku savienība, "Apvienotais saraksts",  Nacionālā apvienība, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".

Savukārt 5% barjeru iekļūšanai parlamentā nepārvarēja vairākas 13. Saeimā pārstāvētās partijas – "Attīstībai/Par!", "Saskaņa" un "Konservatīvie".