Viņš skaidroja, ka kā prezidents vērtēs notikumus, likumus un politiku. Redzot, ka kādas intereses tiek pārkāptas, prezidents kritizēs politiķu rīcību.
Pēc Levita teiktā, demokrātijā ir pilnīgi normāli politiskajiem spēkiem, grupām vai personām īstenot savas intereses. Tomēr prezidentam ir jāraugās, jānorāda, jāmēģina apziņā iedēstīt arī kopējā labuma ideju, lai nebūtu tikai ļoti šaurs egoisms. Runājot ar politiķiem, valdību un sabiedrību, Levits plāno padarīt skaidrākas kopējās intereses. To viņš uzskata par ļoti nozīmīgu uzdevumu.
"Tāpēc prezidents vispār ir," teica Levits.
Viņam ir plāni arī tiesiskuma kvalitātes uzlabošanai Latvijā, kas esot zem viduvējā. Levits uzsvēra, ka ir nelielas lietas, kas kompleksi jāatrisina sadarbībā ar valdību un Saeimu. Piemēram, ir daži kriminālprocesi, kas velkas gadiem. Ar likuma grozījumiem to var izbeigt - jāzina, ko darīt, un jābūt politiskajai gribai to paveikt.
Jautāts par tieslietu ministra Jāņa Bordāna (Jaunā konservatīvā partija) izteikto neuzticību ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, Levits atbildēja: "Diskusijas raisīšana ir pareiza." Viņš teica, ka ministrs nevar atlaist ģenerālprokuroru, bet var raisīt diskusiju. Un tas var būt fons Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kurš pieņems lēmumu par Kalnmeiera atbilstību amatam.
Levits pastāstīja, ka viņa pirmā ārvalstu vizīte prezidenta amatā būs uz Igauniju, bet otrā - uz Lietuvu.
KONTEKSTS:
Par nākamo Latvijas Valsts prezidentu kļūs Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kuru šim amatam virzīja valdošā koalīcija un par kura ievēlēšanu trešdien, 29. maijā, pirmajā balsošanas kārtā nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Pēc ievēlēšanas Levits sniedza pirmo preses konferenci ievēlētā prezidenta statusā.
Saeimas debates ilga nedaudz mazāk par divām stundām, debatēs koalīcijas deputāti slavēja Levitu kā vislabāko kandidātu. Savukārt opozīcijas pārstāvji aicināja domāt, vai vajadzīgs tautas, vai koalīcijas prezidents, kas tiek iecelts amatā bez diskusijas.
