Konference "Latvijas valsts attīstības stūrakmeņi" ekspertus piektdien pulcēja Latvijas Universitātes Dabaszinātņu mājā. Tajā bez Valsts prezidenta ar viedokļiem dalījās arī eksperti no universitātēm un privātā sektora.
Valsts prezidents konferencē uzsvēra, ka premjera kandidātu nākamajai valdībai nosauks tikai tad, kad valdības deklarācijas projektā būs skaidri iezīmējušies veicamie darbi. Tostarp jau minētajās sfērās.
Levits sacīja: "To es darīšu tikai tad, kad pietiekoši skaidri jau būs iezīmējušies, varbūt ne līdz galam, bet katrā ziņā iezīmējušies attiecīgie punkti valdības deklarācijas projektā. Tad mēs varam būt droši vai ar lielu varbūtību būt droši, ka šī valdība, tā sakot, ko jēdzīgu ir apņēmusies izdarīt."
Levits kā savas galvenās prioritātes valdības deklarācijas tapšanai nosauca deviņas.
Kā pirmo Levits izcēla valsts drošību un ārpolitiku. Pēc prezidenta domām jāturpina palielināt budžets valsts aizsardzībai un jāstiprina iekšlietu sektors. Tāpat nepieciešams preventīvi strādāt civilās aizsardzības jomā, apsverot krīžu vadības centra izveidi. Ārpolitikas jomā Valsts prezidents aicināja izmantot to, ka "Eiropas Savienības lēmumu gravitācijas centrs ir pavirzījies uz austrumiem" un ka Latvijas redzējums tiek ņemts vērā vairāk nekā līdz šim.
Tāpat Valsts prezidents atzīmēja nacionālās identitātes stiprināšanu. Levits izcēla konkrētu uzdevumu – risināt latviešu valodas skolotāju un studēt gribētāju iztrūkumu ar piemaksu un stipendiju palīdzību.
Kā trešo jomu Valsts prezidents minēja konkurētspējas veicināšanu, reformējot valsts energobilanci un stiprinot eksportspēju.
Vienlaikus Levits savā runā pievērsās inteliģentajai digitalizācijai, kas jāsamēro ar tehniskajām nepieciešamībām un personu autonomiju un brīvību digitālajā vidē.
Levits uzskata, ka valdības deklarācijā būtu jāiekļauj darāmie darbi vispārējā izglītībā, lai celtu absolventu vidējo zināšanu līmeni gan dabaszinātnēs, gan latviešu valodā. Šajā jomā, pēc Valsts prezidenta teiktā, jāturpina skolu tīkla reformas un jāmeklē iespējas celt skolotāju atalgojumu. Tāpat jāturpina darbs pie skolotāju kvalifikācijas pilnveidošanas.
Levits arī norādīja, ka augstākajai izglītībai un zinātnei jābūt vienai no nākamās valdības prioritātēm. "Tā var nodrošināt Latvijas izaugsmi un pastāvēšanu, jo mūsu resurss ir mūsu cilvēki," teica Levits. Valsts prezidents norādīja uz nepieciešamību palielināt finansējumu zinātnei un pētniecībai, tai skaitā bāzes finansējumu.
Valsts prezidents arī ieteica valsts ekonomiku balstīt uz Latvijas iedzīvotājiem, nevis domāt par plašāku imigrācijas politiku. Tāpēc jārisina jautājumi par kvalificētu darbaspēku un produktivitātes veicināšanu: "Mūsu potenciāls ir nevis palielināt cilvēku skaitu ar imigrāciju, bet gan palielināt mūsu darba produktivitāti." Levits piebilda, ka darbaspēka mobilitāti varētu īstenot nozarēs ar pievienoto vērtību, piemēram, zinātnē.
Tāpat Levits norādīja, ka valdības deklarācijā būtu jāietver arī uzdevumi sociālās politikas un pabalstu sakārtošanā.
Kā pēdējo jomu Valsts prezidents nosauca valsts pārvaldību, norādot, ka ir vairākas politikas jomas, kurām nav politiski atbildīgas amatpersonas. Levits norādīja: "Es esmu identificējis vairākas. Piemēram, zaļais kurss un enerģētika, digitalizācija. Augstākā izglītība un zinātne – tā ir tik svarīga joma, ka tai ir jābūt daudz augstākā līmenī. Patlaban par zinātni atbild viens departamenta direktors. Tas nav pareizais līmenis, kolēģi."
Valsts prezidents norādīja arī uz risinājumiem par divu un trīs līmeņu politisko amatpersonu, ministru biedru – ar vai bez balss tiesībām – ieviešanu ministrijās atsevišķās jomās, kā arī par elastīgu ministriju departamentu kombinēšanu darba organizēšanai starp ministrijām.
Komentējot nākamās valdības paveicamos uzdevumus, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš sacīja, ka tās deklarācijā viņš vēlētos konkrētus skaitļus, kas vēlāk varētu palīdzēt novērtēt Ministru kabineta darbu.
"Galvenais, lai ir skaidrs redzējums par to, kur mēs vēlamies iet. Un kur mēs vēlamies iet, būtu jāiezīmē kategorijās straujāka izaugsme attiecībā pret Baltijas valstīm. Tas ir tas mērāmais rezultāts, pēc kā varētu novērtēt, vai valdība strādā labi vai ne tik labi," atzīmēja Bērziņš.
Konferencē arī vairāki eksperti izteica domu, ka pašlaik dzīvojam neskaidrības apstākļos. Tādēļ arī valdībai būtu jābūt gatavai pielāgoties.
Piemēram, AS "SEB banka" prezidente Ieva Tetere pauda: "Šādos neskaidros apstākļos valdībai noteikti ir jābūt gatavai būt ļoti elastīgai. Tajā pašā laikā man gribētos redzēt, ka ir nosprausts ilgtermiņa vai vismaz vidēja termiņa mērķis, kuru mēs nemainām, neskatoties uz to, kādi varbūt ir ikdienas apstākļi."
Savukārt NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts norādīja, ka pašlaik ir īstais laiks, lai Latvija gan NATO, gan Eiropas Savienībā stingri paustu savu nostāju dažādos jautājumos. Viņš sacīja, ka, lai sadarbība ar NATO un Eiropas Savienību būtu veiksmīga un attīstību veicinoša, valstij pie tā ir jāstrādā neatlaidīgi.
Piektdien notikušās konferences dalībnieku viedokļus plāno apkopot vienotā memorandā. To pēc tam iesniegs valdību veidojošajiem politiskajiem spēkiem.
KONTEKSTS:
Trīs nedēļas pēc 14. Saeimas vēlēšanām "Jaunā Vienotība" (JV), kas iestājusies par četru politisko spēku koalīciju, pauda gatavību piedāvāt NA un AS sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, bet partijai "Progresīvie" – divpusēju vienošanos par sadarbību 14. Saeimā un valdībā, tostarp piedāvājot vienu ministra amatu. Tomēr "Progresīvie" neatbalstīja piedāvājumu.
14. Saeimas vēlēšanas notika 1. oktobrī, un parlamentā kopumā tika ievēlēti septiņi politiskie spēki: JV, Zaļo un Zemnieku savienība, AS, NA, "Stabilitātei!", "Latvija pirmajā vietā" un "Progresīvie".
