Levits pēc tikšanās ar Kariņu medijiem pastāstīja, ka pārrunājuši valdības deklarācijas pirmo melnrakstu, kurā ieskicēti vairāki darbu bloki, tostarp drošība un ārpolitika, izglītība, enerģētika, klimats un vide, konkurētspēja un dzīves kvalitātes uzlabošana dažādās jomās.
"Ir radusies pilnīgi skaidra pārliecība, ka šī koalīcija ir pietiekoši stabila un tai ir pietiekoši daudz kopīgu uzstādījumu. Bāze, kas ietverta pirmajā [deklarācijas] uzmetumā, no tās izriet uzstādījumi, kas varētu ekonomiskajā un sociālajā jomā nest nopietnus uzlabojumus, ja tas tiks izpildīts," sacīja Levits.
Tādēļ prezidents otrdien parakstījis rīkojumu par Kariņa aicināšanu par Ministra prezidenta kandidātu, lūdzot veidot Ministru kabinetu un tad doties uz Saeimu to apstiprināt. Kad valdība iegūs uzticības balsojumu Saeimā, paredzēts veidot vēl precīzāku valdības darba plānu.
"Darbs, kas nav bijis viegls kopš Saeimas vēlēšanām, ir panācis to, ka ir saliedējusies jauna koalīcija. Un šī koalīcija ir darbaspējīga un ar labu gribu turpmākajos četros gados darboties kopā mūsu valsts labā," sacīja Levits.
Viņš gan arī atzīmēja, ka, piemēram, izglītības un zinātnes sadaļa valdības deklarācijas projektā vēl būtiski papildināma.
Līdztekus valdības deklarācijas veidošanai Kariņa vadībā izraudzīsies nākamos ministru kandidātus politiskajiem spēkiem deleģētajās atbildības jomās. Kariņš ieskicēja nākamās valdības galvenos uzdevumus: „Jāstrādā vairākās jomās vienlaikus - drošības, izglītības, enerģētikas, konkurētspējas un dzīves kvalitātes jomās. Ar vienu mērķi - panākt ekonomikas transformāciju. Lai uzņēmumi, kas eksportē augstas pievienotās vērtības preces un pakalpojumus, nav izņēmums, bet norma. Es turpināšu šo kopīgo darbu virzīt. Esmu pārliecināts, ka varēsim vienoties par labu darba programmu - valdības deklarāciju, un dažās nedēļās varēsim piedāvāt valdības pilnu sastāvu Saeimai uz balsošanu."
Kariņš pauda pārliecību, ka dažu nedēļu laikā spēs piedāvāt pilnu valdības sastāvu balsošanai Saeimā.
"Domāju – tas ir pāris nedēļu jautājums," sacīja Kariņš, nenosaucot konkrētus termiņus. "Galvenais, ka mēs vienojamies par derīgu un labu programmu. Labāk vienu dienu ilgāk diskutēt, bet lai tas ir jēdzīgi, nekā sasteigt un bez rezultāta."
Kariņš norādīja, ka pašlaik jaunā koalīcija sāk iet vienā virzienā: "Galvenais ir tas, ka mēs sākam sasēsties visi tādā laivā un esam visi vienā virzienā pagriezušies. Mēs tagad sākam vilkt airus, un neiet viss vēl pilnīgi vienā ritmā, bet ar katru vēzienu aizvien tuvāk un tuvāk tam."
Valdības veidošanā gan aizvien vēl nav pabeigtas sarunas par koalīcijas partneru solidāru atbildību sarežģītākajās nozarēs un iespējamo ministra biedru amatu izveidošanu, par ko daudz runājuši „Apvienotā saraksta” pārstāvji. Ir vienošanās par ministra vietnieka amatu aizsardzības jomā, taču var saskaitīt pat līdz sešu šādu jaunu amatu idejas, tai skaitā digitalizācijas, demogrāfijas jautājumos. „Jaunā Vienotība” šīs ambīcijas gan mudinājusi ierobežot līdz trīs iespējamiem ministru vietnieku amatiem.
Neskatoties uz viedokļu atšķirībām, Kariņš ir optimistisks par valdības izveidošanu un kopīgu darbu: „Mēs sākam sasēsties visi vienā laivā, esam visi vienā virzienā pagriezušies, velkam airus. Viss vēl neiet vienā ritmā, bet ar katru vēzienu esam arvien tuvāk tam.”
Levits piebilda, ka valdības deklarācijas projekts jāpapildina, piemēram, vajadzīga detalizētāka izglītības un zinātnes sadaļa.
Deklarācijas projekta pieslīpēšanu uzsvēra arī „Apvienotā saraksta” pārstāvis Edgars Tavars: „Turpināsim darbu pie deklarācijas, lai tēmas nedublējas un lai nav pretrunīgas. Tas viss jāvērtē caur fiskālo prizmu, caur attīstības iespējām, politiskajām atbildības jomām. Ja viss ir optimāli, tad decembra vidū būs valdība.”
Vienlaikus Kariņš tomēr vēl atturējās publiski nosaukt konkrētu termiņu, kad jaunā valdība sāks darbu.
KONTEKSTS:
Aptuveni mēnesi pēc 14. Saeimas vēlēšanām iespējamās nākamās koalīcijas partneri "Jaunā Vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) parakstīja sadarbības memorandu. Panākta arī vienošanās, ka valdībā būs Klimata un enerģētikas ministrija, atsakoties no sākotnējā nodoma tai pievienot arī ar vidi saistītus jautājumus.
Tāpat JV piedāvāja atbildības jomu sadalījumu jaunajā valdībā, kur tai pienāktos sešas ministrijas un premjera postenis, bet AS un NA – katrai pa četrām ministrijām. JV un NA paudušas gatavību turpināt darbu, bet vēl tika gaidīta atbilde no AS par viņiem piedāvāto atbildības jomu sadalījumu. Vēlāk panākta konceptuāla vienošanās par atbildības jomu sadali, un politiskie spēki ķērās klāt valdības deklarācijas izveidei, kurai iesniegti iesniegti simtiem priekšlikumu.
