ĪSUMĀ no Levita teiktā:
- Aizvadītais darba gads Valsts prezidenta amatā bija ārkārtīgi intensīvs.
- Prezidents aktīvi iesaistījies novadu reformas tapšanā; sniedzis priekšlikumus.
- Lielos vilcienos novadu reforma ir jēdzīga; tā kopumā atbilst Satversmei.
- Pozitīvs pārsteigums – piecas varas partijas, neskatoties uz strīdiem, koalīcijā tomēr sastrādājas.
- Arī turpmākā darbā prioritātes būs piederība, solidaritāte un moderna valsts.
- Sola turpināt darbu, lai Latvijā būtu kvalitatīva informatīvā telpa.
- Lūkos, kam paredzēts ES ekonomikas atveseļošanai plāotais finansējums.
- Vēlas, lai atbalstu koncentrētu nozarēm, kam ir nākotne un kas saderīgas ar vidi.
- Strādās pie augstākās izglītības reformas; tas – vairāku gadu jautājums.
- Vēlas modernizēt valsts pārvaldi – noteikt atbildīgos par visām politikām.
- Jāstrādā, lai Latvija 2025. gadā kļūtu par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti.
"Tas bija ārkārtīgi intensīvs gads, kā tas prezidentam arī pienākas," pirmo darba gadu Valsts prezidenta amatā vērtēja Levits. Viņš skaidroja, ka parlamentāras republikas prezidentam ir zināmi Satversmē noteikti uzdevumi, kas primāri saistīti ar bruņotajiem spēkiem un ārpolitiku. Tāpat prezidentam ir iespēja piedalīties politiskajās debatēs, uzdot un ierosināt jautājumus, ko Levits, pēc viņa paša teiktā, arī ir aktīvi darījis.
Piemēram, tagad dienaskārtībā ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR), sacīja Levits, uzsverot, ka viņš diezgan aktīvi iesaistījies reformas likumprojekta tapšanā, lai uzlabotu tā sākotnējo variantu. Reformas tapšanā sākumā netika ievēroti visi aspekti, kas būtu jāņem vērā, piemēram, vietējās piederības un identitātes jautājums.
Tāpēc arī Saeimā iesniegts priekšlikums, ka jābūt demokrātiski vēlētām pārstāvniecībām vietējās kopienas, proti, mazpilsētu un pagastu līmenī, un tas ņemts vērā.
Ja tas tā nebūtu noticis, reformas likumprojekts, visticamāk, tiktu nodots atpakaļ Saeimā otrreizējai caurlūkošanai.
Kopumā novadu reforma, pēc Levita teiktā, lielos vilcienos ir jēdzīga un laba.
"Argumentu par reformu tomēr bija vairāk. Mums ir nepieciešama šī reforma, lai pēc iespējas ātri izveidotu efektīvas pašvaldības visu iedzīvotāju interesēs, lai, vienalga, kur tu dzīvo, – Rīgā vai tālāk no Rīgas –, cilvēkiem būtu pieejama tā pati kvalitāte valsts pārvaldē, pakalpojumos. Tāpēc ir nepieciešamas lielākas pašvaldības, nekā tās līdz šim bijušas," teica Levits.
Runājot par vairāku pašvaldību solīto reformu apstrīdēt Satversmes tiesā, prezidents teica, ka viņam kā juristam šķiet, ka novadu reforma kopumā atbilst Satversmei. "Reforma lielos vilcienos atbilst Satversmei. Es nevaru teikt, ka kāds konkrēts punkts varbūt nav problemātisks. Tas jāskatās Satversmes tiesai," teica Levits.
Jautāts par Augstākās tiesas un Ģenerālprokuratūras jauno vadību, Valsts prezidents pauda pārliecību, ka tas dos "jaunu elpu" tiesu sistēmai. Pēc prezidenta domām, līdzšinējā darbība, it īpaši prokuratūrā, nebija "augstākajā līmenī".
Levits atzina, ka prezidenta amatā negaidītu pārsteigumu Latvijas sabiedrībā un politikā līdz šim nav bijis.
"Bet, ja varētu teikt kaut ko pozitīvi negaidītu – mums ir piecu partiju koalīcija, kas ir ļoti neparasti. Biju ļoti skeptisks, kad tā pagājušā gada janvārī izveidojās, bet, neraugoties uz lieliem iekšējiem kašķiem, tā tomēr funkcionē, un tas ir zināms pozitīvs pārsteigums," atzina Levits.
Prezidents atklāja, ka ne visos gadījumos viņa domas ņemtas vērā. Piemēram, Saeima noraidīja iniciatīvu par vēlētāju apvienību iespēju startēt pašvaldību vēlēšanās. Levits gan neizslēdza iespēju, ka politiķi var mainīt domas šajā jautājumā.
Kas plānots nākamajā darba gadā?
Levits vēlāk preses konferencē sacīja, ka, stājoties prezidenta amatā, akcentējis, ka viņa prioritātes darbā būs piederība, solidaritāte un moderna valsts, un darbs šajos virzienos tiks turpināts. Tāpat pirms stāšanās prezidenta amatā Levits solīja būt tautas prezidents, un viņš uzskata, ka šo solījumu viņš cenšas turēt.
"Tautas prezidents nenozīmē izdabāt katram no mūsu diviem miljoniem iedzīvotāju, bet gan skatīties, kas visiem kopā būtu labāk, ņemot vērā dažādās intereses.
Tādēļ tas, ko saka prezidents, ne vienmēr atbilst noteiktu grupu interesēm, un tas ir normāli. Tādēļ prezidents par to tiek kritizēts. Grupas pārstāv savas intereses, prezidents mēģina formulēt kopējās intereses, bet viņš ir tikai viens no domu virzītājiem," skaidroja Levits.
Valsts prezidents preses konferencē iezīmēja vairākus nākamajā darba gadā darāmos darbus. Tostarp ir turpināt jau iesākto – darbu pie ATR, kas ir viena no lielākajām reformām šajā laikā Latvijā.
Prezidents solīja turpināt darbu pie tā, lai Latvijā būtu kvalitatīva informatīvā telpa – tā demokrātijā ir nepieciešama, jo palīdz pilsoņiem saskatīt problēmas un pieņemt lēmumus. Levits teica, ka iestājies par to, ka sabiedriskajiem medijiem ir nepieciešams lielāks finansējums, kas šā gada budžeta rasts, bet Covid-19 krīzē īpašs atbalsts vajadzīgs visiem kvalitatīvajiem medijiem.
Covid-19 krīzes pārvarēšanai Eiropas Savienības (ES) līmenī ir sagatavota lielu investīciju pakete, un šis atbalsts Latvijā būtu jāizmanto gudri un mērķtiecīgi.
"Ar šīs investīciju paketes palīdzību mēs Covid-19 krīzi varētu pārvarēt, bet jautājums ir, kā pārvarēt. Domāju, ka šī ir ārkārtīgi laba iespēja ne tikai vienkārši atgriezties pie tās situācijas, kas bija mūs ekonomikā un sabiedrībā pirms krīzes, bet šīs speciālās investīcijas, šīs iespējas jāinvestē gudri tā, lai pārstrukturētu mūsu ekonomiku tādā veidā, ka tā orientējas uz tām nozarēm, tiem uzņēmumiem, kuriem ir labas nākotnes perspektīvas," klāstīja Levits.
Viņš norādīja, ka valdība jau strādājot pie tā, lai noskaidrotu šīs nozares. Tām ir jābūt "zaļām nozarēm", kas ir saderīgas ar vidi.
Proti, ekonomikas pārveidē jāņem vērā, ka Latvija kopā ar pārējām ES dalībvalstīm īsteno "zaļo kursu", un šajā ziņā Latvijā ir labas iestrādes, teica Levits.
Levits atzina, ka viena no viņa prioritātēm būs arī augstākās izglītības reforma. Par tās nepieciešamību sākts runāt jau pirms 20 gadiem, taču nekur tālu Latvija augstākās izglītības reformēšanā nav tikusi. Prezidents atzina, ka arī viņš ir iesaistījies un arī turpmāk iesaistīsies diskusijās par šīs jomas reformu. Tās sākotnējais variants, pēc Levita domām, "nav līdz galam izdomāts un nostrādāts".
"Mums ir jābūt situācijai, ka mums Latvijā šeit ir augsti kvalificētas un starptautiskā konkurencē konkurētspējīgas augstskolas. Tas mums ir jāpanāk ar šo reformu. Tas arī nav viena, bet vairāku gadu jautājums," piebilda prezidents.
Tāpat viena no Latvijas prezidenta prioritātēm būs valsts pārvaldes modernizēšana, jo pašreizējais "vertikālais modelis" neatbilst mūsdienu vajadzībām.
"Klasiski mums [ar valsts pārvaldi] ir viss kārtībā, bet 19. gadsimta, nevis 21. gadsimta klasikas izpratnē," teica Levits.
tādās jomās kā ārpolitika, iekšpolitika, veselības ir viena konkrēta ministrija, kas atbild par šo jomu, taču problēmas rodas brīžos, kad par kādu jomu ir atbildīgas vairākas ministrijas, piemēram, tās ir digitālā, cilvēku ar īpašām vajadzībām, bērnu un ģimenes, informatīvās telpas joma. Iesaistītas ir daudzas ministrijas un neviena neredz "kopējo lauku".
"Šeit šīs horizontālās jomas ir jāpaceļ politikas līmenī. Mēs zinām, kāda ir mūsu ārpolitika, bet mēs nezinām, kāda ir mūsu informatīvās telpas politika," piebilda Levits, norādot, ka arī jānosaka par politikām atbildīgie valdības līmenī. "Divdesmitie gadi ir Latvijas modernizācijas gadi, un tie mums ir konsekventi jāīsteno."
Vēl mērķis ir panākt, lai Latvija saskaņā ar jau iepriekš izvirzīto mērķi 2025. gadā tiktu ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti. Latvija par šo jautājumu konsultējusies arī ar Igauniju, kas pērn ievēlēta par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti. Par to Igaunija kļuvusi pēc lielām pūlēm un mērķtiecīga darba 5-6 gadu garumā.
"Līdz 2025. gadam ir pieci gadi, un tagad ir beidzamais laiks sākt mērķtiecīgi par to domāt, un sabiedrībai un valdībai jāapzinās šī mērķa svarīgums," sacīja Levits. Pēc viņa teiktā, dalība ANO Drošības padomē uzlabotu Latvijas pozīcijas daudz plašākā pasaules mērogā.
KONTEKSTS:
Levits par Valsts prezidentu tika ievēlēts 2019. gada 29. maijā. Par viņu nobalsoja 61 Saeimas deputāts. Levits uz prezidenta amatu kandidēja otro reizi – 2014. gadā viņš vēlēšanu priekšpēdējā kārtā piekāpās Raimondam Vējonim. Levita kandidatūra Valsts prezidenta amatam pirmo reizi publiski izskanēja jau 2007. gadā. Toreiz viņš atteicās no kandidēšanas uz valsts augstākās amatpersonas godu, norādot uz atbalsta trūkumu valdošajā koalīcijā.
Levits pēc stāšanās Valsts prezidenta amatā norādīja, ka savā darbā vēlas domāt par trīs darbības virzieniem – solidaritāti, piederību un ilgtspējību.
