„Mums jāapzinās, ka toreiz – Baltijas ceļa laikā un cīnoties par Latvijas valsti – mēs bijām ļoti priecīgi un prasījām, lai citi izrāda solidaritāti ar mums: portugāļi, franči, angļi un visi. Lielākā daļa sabiedrības bija mūsu pusē, tomēr bija arī tāda sabiedrības daļa šajā zemē un citās Rietumu zemēs, kas teica: „Ah, kas tad tie latvieši un kāpēc mums būtu jāsabojā attiecības Gorbačovu?”,” stāsta Levits.
Domāju, ka pēc šādas pieredzes, kad mēs paši bijām atkarīgi no citu tautu solidaritātes, tas būtu nemorāli neizrādīt solidaritāti šodien pret Ukrainu,” norāda Levits.
Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete, kura 1989. gadā bija iesaistīta Baltijas ceļa organizēšanā, Baltijas ceļa radīto iespaidu uz eiropiešiem salīdzina ar Malaizijas lidmašīnas reisa MH17 notriekšana ietekmi uz sabiedrības attieksmi pret notikumiem Ukrainā: „Līdz Malaizijas lidmašīnas reisa MH17 notriekšanai Ukrainā notiekošais eiropiešiem bija kaut kas tāls – līdzīgi kā Baltijas valstu cīņa par neatkarību savulaik. Mēs lielākoties bijām nacionālisti, kas apdraud Vācijas atkalapvienošanās procesu un atbruņošanos. Taču tieši Baltijas ceļš bija tas, kas palielināja simpātijas pret mums sabiedrībā. Un Rietumos sabiedrība funkcionē: ja ir sabiedrības pieprasījums, tad politiķi maina attieksmi.”
Kalnietes skatījumā, līdzīgi šis process attīstījās Eiropā pēc Malaizijas lidmašīnas notriekšanas: „Pēkšņi karš ienāca vāciešu, nīderlandiešu un citu eiropiešu mājās. Pēkšņi bija apdraudētas Eiropas pamatvērtības - cieņa pret cilvēka dzīvību, starptautisku, uz līgumiem balstītu kārtību.”
