Levits LTV raidījumā “Rīta panorāma” sacīja, ka ir svarīgi saglabāt arī lokālo piederību un kādām vietējām vienībām jāpaliek kā administratīvām vienībām ar saviem lokāliem uzdevumiem.
Iedzīvotajiem jābūt zināmai iespējai ietekmēt šo lokālo vidi, norādīja prezidents.
Levita padomniece saziņai ar sabiedrību Aiva Rozenberga portālam LSM skaidroja, ka prezidenta ieskatā diskusijās par novadu reformu var vienoties par iespēju vietējiem iedzīvotājiem noteikt kādus jautājumus, kas neprasa lielākas administratīvās vienības iesaistīšanos un “birokrātiju no augšas”.
Šādas funkcijas varētu pildīt gan sabiedriskā kārtā brīvprātīgi, piemēram, kādas teritorijas vienības vecākie, vai arī spriest par citu formu, tas ir diskusiju jautājums, norādīja Rozenberga.
Ir noteiktas funkcijas, kuras labāk varēs pildīt lielākas pašvaldības, bet ir jautājumi, kurus var izlemt uz vietas, piemēram, autobusa pieturas atrašanās vietu, skaidroja Rozenberga.
Šo savu nostāju prezidents pauda gan sarunās ar Latvijas Pašvaldību savienību, gan ar atbildīgo pašvaldību lietu ministru Juri Pūci (“Attīstībai/Par!”), gan publiski, informēja Rozenberga.
Piemēram, septembrī, apmeklējot Ipiķu pagastu, prezidents uzrunā vietējiem iedzīvotājiem pauda, ka, viņaprāt, galvenais ir tas, ka arī pēc novadu reformas paliek šī lokālā vienība, proti, reformas rezultātā šis pagasts nedrīkst pazust no Latvijas teritorijas. “Jautājums ir par to, cik daudz uzdevumu tiek uzlikti pagastam un cik daudz uzdevumu tiek uzlikti novadam tādam, kāds tas ir patlaban. Bet tas ir cits jautājums, vairāk tehnisks, taču no identitātes viedokļa šie vēsturiskie veidojumi (un Ipiķi un Rūjienas novads noteikti pieder pie tiem) ir ļoti būtiski no visas valsts viedokļa un no latviešu nācijas un nacionālās identitātes viedokļa,” toreiz uzrunā iedzīvotājiem pauda prezidents.
KONTEKSTS:
Saeimas deputātu vairākums aizvadītā gada oktobra otrajā pusē nodeva skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā valdības virzīto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu. Tā ir pamatā administratīvi teritoriālajai reformai, ko plānots īstenot līdz 2021. gadam.
Sākotnēji administratīvi teritoriālajā reformā pašvaldību skaitu bija plānots samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas nemainīs. Vēlāk izvēlējās izveidot vēl vienu jaunu - Ulbrokas novadu, bet pēc diskusijām koalīcija vienojās arī saglabāt Liepāju, Daugavpili un Rēzekni kā atsevišķas pašvaldības. Tāpat, bet bez lauku teritorijām plānots atstāt arī Rīgu un Jūrmalu. Savukārt Saeimas atbildīgā komisija ierosināja veidot Saulkrastu novadu, kurā ietilptu Saulkrastu un Sējas novadi, Vidrižu un Skultes pagasti no pašreizējā Limbažu novada, kā arī Lēdurgas pagasts no Krimuldas novada.
Likumus reformas īstenošanai grib pieņemt līdz 2020. gada maijam, pirms nākamajām pašvaldību vēlēšanām.
