Levits ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (''Jaunā Vienotība'') trešdien, 19.februārī, pārrunāja Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas spriedumu, taču vienojās žurnālistiem to nekomentēt, jo tas ir tikai pirmās instances spriedums, kurš vēl nav stājies spēkā. Arī tiesas pārmetumus prokuroriem par nekvalitatīvi veiktu darbu Levits nekomentēja.
Vienlaikus abas amatpersonas konstatējušas, ka sešus gadus ilgais process tikai līdz pirmajai instancei, kā arī saīsinātā sprieduma 850 lappušu lielais apjoms, norāda uz problēmām tiesas procesā.
Levits neslēpa, ka par nepieciešamajiem uzlabojumiem tiesu procesā ir runāts jau ilgi, taču pauda nostāju, ka šis spriedums varētu būt "labs grūdiens", lai diskusiju arī juridiskajā vidē pavirzītu uz priekšu.
Taujāts, kas varētu būt tie "klupšanas akmeņi" tiesvedības procesā, kurus nepieciešams uzlabot, Levits sacīja, ka viens no apspriežamajiem jautājumiem varētu būtu tiesas sēžu atlikšanas process, kā arī sprieduma apjoms.
"Ļoti apjomīgs spriedums nenozīmē, ka tas ir kvalitatīvs. Tam ir jābūt saprāta robežās. Arī citi smalki, labiem advokātiem viegli izmantojami caurumi likumos ir jāmēģina aizdarīt, lai tos nevarētu izmantot sprieduma vilcināšanai, lai gan sākotnēji tie, visticamāk, iestrādāti, labu gribot," pauda prezidents, vienlaikus uzsverot, ka Tieslietu ministrija jau ir iesniegusi virkni priekšlikumu šo jautājumu risināšanai.
Tikmēr Kariņš sacīja, ka, balstoties uz ministrijas sniegto informāciju, tikai 4% no krimināllietām pārsniedz 24 mēnešu termiņu, taču problēmu rada tas, ka šie 4% acīmredzot "ir tie skaļākie gadījumi", kas rada sabiedrības neizpratni par sistēmu kopumā.
Viņš arī pauda viedokli, ka valdības sāktais ceļš augstākās izglītības reformas virzienā noteikti dos ieguldījumu šīs problēmas risināšanā.
Levits norādīja, ka tuvākajā laikā plāno tikties arī ar tieslietu ministru Jāni Bordānu (Jaunā konservatīvā partija), atbildīgajiem Saeimas deputātiem un pašiem tiesnešiem, lai pārrunātu konkrētus problēmu risināšanas soļus.
KONTEKSTS:
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē, iebrūkot lielveikala ''Maxima'' jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vēl vairāki desmiti tika ievainoti. Lai skatītu apjomīgo krimināllietu par Zolitūdes traģēdiju, tiesa uz pirmo sēdi sanāca 2015. gada decembrī. 2019. gada jūnijā prokurors pabeidza savu debašu runu, apsūdzētajiem lūdzot piemērot maksimālos sodus. Visi apsūdzētie noliedza savu vainu.
2020.gada 18.februārī Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesa pasludināja, par vainīgu atzīstot būvinženieri Ivaru Sergetu, bet astoņus lietā apsūdzētos attaisnojot. Cietušie - upuru tuvinieki un traģēdijā ievainotie - neizpratnē par spriedumu un demonstratīvi pameta tiesas zāli.
Tiesa arī vērtēja kompensācijas cietušajiem. Dažiem tās ir noraidītas, bet lielākai daļai noteiktas no dažiem desmitiem līdz 100 000 eiro. Kopumsummā apmēram 5,5 miljoni eiro. Tiesa kompensācijas liek piedzīt no Sergeta.
Tāpat tiesa pieņēma divus blakuslēmumus. Vienā norāda uz to, ka ir pamats kriminālprocesa uzsākšanai pret darbiniekiem, kuri strādāja nu jau likvidētajā uzņēmumā “Vikom Industry”, kuram bija pasūtītas sabrukušā "Maxima" lielveikala metāla konstrukcijas. Bet otrajā blakuslēmumā tiesa norādīja, ka saskata pamatus lietas sākšanai arī par prokuroru nepienācīgu pienākumu pildīšanu.
