Viņš uzsvēra, ka tas būtu kara noziegums, bet norādīja, ka Krievija jau ir izdarījusi kara noziegumus. Levits neatbildēja, kādai reakcijai vajadzētu būt, bet sacīja:

 "Rietumiem jābūt vienotai nostājai pret Krieviju, nedrīkst būt katrai sava. Un Rietumi parādījuši, ka ir vienoti."

To parādījis gan ātrais temps, kādā pieņemtas sankcijas, palīdzēts Ukrainai ar bruņojumu, kā arī šonakt Eiropas Padome pieņēmusi lēmumu sākt Ukrainas uzņemšanas procesu Eiropas Savienībā. "Iespējams, tas bija mazliet lēnāk, nekā gribējām, bet šī ir vienotība," sacīja prezidents.

Vēl arī Levits runāja par Latvijas vienotību šajā laikā. Viņš sacīja, ka ir cilvēki, kuri jau ilgstoši atradušies Krievijas informācijas telpā, kuriem nav viegli piekļūt. Prezidents salīdzināja to ar būšanu sektā, ka no tādas arī ir grūti izkļūt. Attiecībā uz šiem cilvēkiem jāuzrauga, lai viņi savus uzskatus neizplata tālāk. Tomēr, pēc Levita teiktā, ir arī tādi cilvēki, kuri ir pārdomu procesā, un šiem cilvēkiem var stāstīt faktus, jo viņi ir tiem pieejami. 

"Jādara viss, lai Krievijas melu stāsts būtu visvairāk kliedēts," uzsvēra valsts galva.

Viņš piebilda, ka to visveiksmīgāk var panākt paziņas un draugi, kuriem vajadzētu aktīvi runāt un stāstīt patiesību par karu.

Savukārt, atbildot uz jautājumu par iespējamām provokācijām 16. marta pasākumos, Levits izteicās īsi. Viņš sacīja, ka Krievijai nav vajadzīgs iegansts, lai darītu vai teiktu to, ko tā vēlas. Prezidents aicināja koncentrēties uz Ukrainas karu, kā arī pašiem uz savu rīcību.

KONTEKSTS:

24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.

Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.

Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.

Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.