Prezidents pirmdien rīkoja ekspertu diskusiju par situāciju medijos, apspriežot galvenās problēmas – finansējumu, mediju kvalitāti - un pievēršoties iespējamajiem risinājumiem.
Levits, kurš jau kopš ievēlēšanas mediju jautājumiem pievērsis īpašu uzmanību, pēc diskusijas uzsvēra – finansējums Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas stiprināšanai, toskait – sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus, ir jāatrod.
Vairāku stundu garumā prezidents uzklausīja sabiedrisko mediju vadību, uzraugus, mediju ekspertus un par jomu atbildīgos politiķus, skaidri iezīmējot arī savu redzējumu par medijiem kā demokrātijas balstu.
Savukārt daudzas šobrīd esošās problēmas var atrisināt jaunais mediju likums.
Levits pauda, ka likumprojekts, kurš patlaban tiek apspriests Saeimā, “ir diezgan plats solis pareizā virzienā” un “viena daļa no problēmām tiek tur tiešām risināta”, taču prezidenta ieskatā vēl ir nepieciešami zināmi darbi, lai nodrošinātu to, kādā veidā ar sabiedrības līdzdalību tiek formēts sabiedriskais pasūtījums, kāds ir mehānisms, kas nodrošina sabiedrisko mediju kvalitāti, un jautājums par to, kā nodrošināt pastāvīgu finansējumu, kas nebūtu atkarīgs no konkrētās politiskās situācijas - vai dot vai nedot medijiem absolūti nepieciešamo papildu finansējumu, kas padara medijus ietekmējamus, kas nav pareizi.
Levits arī uzsvēra, ka sabiedrisko mediju stiprināšanai, toskait – iziešanai no reklāmas tirgus, nepieciešamie līdzekļi ir jāatrod.
“Ir prioritātes un prioritātes. Un šī ir prioritāšu prioritāte. Jo mūsu demokrātija lielā mērā ir atkarīga no mediju telpas, un visa budžeta mērogā tās nav pārmērīgi lielas summas, bet, ja nefunkcionē mediju telpa, īpaši – sabiedriskie mediji, pietiekoši labā kvalitātē, tas atstāj ietekmi uz politisko telpu. Un kā darbojas politika? Tas ietekmē mūs visus,” uzsvēra prezidents.
Mediju eksperte, Rīgas Stradiņa universitātes Komunikācijas fakultātes dekāne, profesore Anda Rožukalne pēc diskusijas norādīja – tajā iezīmējies, ka politiķu vairākums pagaidām nav gatavs nodrošināt sabiedrisko mediju finansiālu neatkarību no politiskiem lēmumiem, un Valsts prezidenta interese par mediju jomu var dot arī reālu pienesumu.
“Viņš redzēja strupceļu, kas attiecas uz finansējumu, un es domāju, ka, pat ar ierobežotiem līdzekļiem, kas prezidentam ir, prezidentam ir ļoti lielas iespējas, kad likums ir pie viņa nonācis no Saeimas, un viņš redz, ka finansējuma jautājums nav atrisināts un tas ir saistīts ar politikas ietekmi un satura kvalitāti, viņš var sūtīt atpakaļ Saeimai,” norādīja eksperte.
