ĪSUMĀ:
- NEPLP: Nākamā gada prioritāte ir sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus.
- Par to NEPLP informēja Valsts prezidentu Egilu Levitu, kurš atkārtoti tam pauda atbalstu.
- Sabiedriskajiem medijiem nepieciešami 8,3 miljoni eiro, lai kompensētu zaudētos ieņēmumus.
- Joprojām nav skaidru solījumu, vai mediji šo atbalstu saņems.
Sarunas centrālais temats bija sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus, par ko abas puses bija vienisprātis, jo tādā veidā tiktu stiprināti sabiedriskie mediji un Latvijas informatīvā telpa. Tāpat pēc šāda lēmuma daudz konkrētāk un mērķtiecīgāk varot strādāt pie sabiedrisko mediju attīstīšanas.
Valsts prezidents īpaši uzsver, ka no visas sabiedrības viedokļa ir svarīgi, lai sabiedriskais medijs aiziet no reklāmas tirgus. Sabiedriskā medija uzdevums ir nevis pelnīt, bet strādāt, lai tā darbība būtu sabiedrības interesēs.
“Ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus tiktu nodrošinātas sabiedrības vajadzības pēc neatkarīga un demokrātiskos pamatos balstīta informācijas avota, jo šobrīd Latvijas valstij stipra informatīvā telpa ir daudz svarīgāka, nekā tas ir bijis līdz šim. Tā kā mēs esam skaitliski samērā neliela sabiedrība, mums vēl jo vairāk ir nepieciešami sabiedriskie mediji, kas ir kvalitatīvi un kuru kvalitāti uzrauga sabiedrība, tostarp caur sabiedrisko pasūtījumu. Turklāt iziešana no reklāmas tirgus sabiedriskos medijus padarītu brīvus no reitingiem un līdz ar to arī neatkarīgus, lai tie pilnībā varētu pildīt savu sabiedrisko uzdevumu.
Līdz ko reklāmas tirgus pilnībā pārietu tikai komerciālo mediju rīcībā, tiktu stiprināta arī viņu darbība un kopumā uzlabotos Latvijas informatīvas telpas kvalitāte,” prezidenta kancelejas paziņojumā medijiem citēts Levits.
Valdībai iesniegtajā NEPLP koncepcijā aprēķināti 8,3 miljoni eiro, kas būtu nepieciešami, lai sabiedriskie mediji izietu no reklāmas tirgus.
NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš Latvijas Radio pauda, ka nešaubās – mediji šo atbalstu saņems, lai gan skaidrības vēl nav.
“Šobrīd iziešana no reklāmas tirgus ir nostiprināta likumā. Un nav nekāda pamata uzskatīt, ka valdība un Saeima varētu nepildīt likumu. Tāpēc esmu pilnīgi pārliecināts, ka 8,3 miljoni eiro tiks atrasti. Šobrīd NEPLP kā savu galveno prioritāti pēc 8,3 miljoniem eiro ir iesniegusi Finanšu ministrijā. Šobrīd notiek darbs Finanšu ministrijā, un prognozē, ka augusta otrā puse sāksies aktīvas debates par nākamā gada budžetu,” sacīja Āboliņš.
Gatavojoties iziet no reklāmas tirgus, sabiedriskie mediji šogad neslēdz reklāmas līgumus uz nākamo gadu.
Tāpēc ir svarīgi, lai skaidrība par zaudēto ieņēmumu finansēšanu no valsts ir pēc iespējas ātrāk. Aprēķināts, ka bez reklāmām Latvijas Radio un Latvijas Televīzijā būs 2000 brīvas stundas, kuras jāaizpilda ar oriģinālsaturu.
"Protams, līdzekļi ir iespaidīgi. Līdz ar to, ja pilnībā tiek atteikts finansējums, tad scenārijs ir gaužām bēdīgs.
Mums ir jāpielāgojas jauniem apstākļiem un jādomā, kā mēs turpināsim savu darbību. Ja finansējums ir daļējs, notiek gluži tas pats. Tikai citi finanšu apjomi un citi lēmumi," sacīja LTV valdes loceklis Ivars Priede.
Lai sabiedriskie mediji varētu sagatavoties nākamā gada satura izveidei, finansējuma apmēram ir jābūt zināmam pusgadu iepriekš. Respektīvi - tagad. Par tā piešķiršanu valdība un Saeima lems, skatot nākamā gada budžetu.
KONTEKSTS:
2018. gadā Saeima lēma par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus no 2021. gada. Saskaņā ar aprēķiniem tam ir nepieciešami 13,8 miljoni eiro, no kuriem nākamgad nepieciešami 8,3 miljoni eiro.
