“Sabiedriskajiem medijiem, manā izpratnē, sasaitē ar demokrātiju, valsts iekārtu, Satversmi ir ļoti noteikta funkcija. Un juridiskajam, politiskajam ietvaram jābūt tādam, lai sabiedriskie mediji varētu veikt savu funkciju,” intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja Levits.
Viņš norādīja, ka sabiedrisko mediju uzdevums ir nodrošināt to informatīvās telpas daļu, kas vajadzīga demokrātiskā iekārtā. Un valstij jānodrošina attiecīgais finansējums, lai šie mediji darbotos.
Finansējuma jautājumi sabiedriskajiem medijiem, viņaprāt, ir problēma Latvijā. Levits solīja par to runāt ar valsts atbildīgajām amatpersonām. Viņam tuvākajā laikā gaidām tikšanās ar premjeru, kultūras ministru un Saeimas Mediju politikas apakškomisijas vadītāju.
“Valsts prezidenta loma šeit ir uzrunāt problēmas, kas valstij ir un netiek adekvāti politiskā līmenī risinātas. Un mana iespēja ir vienīgi runāt par šīm tēmām un pārliecināt politiķus, kuri pieņem lēmumus. Bet lēmumus, protams, pieņem Saeima,” piebilda Levits.
KONTEKSTS:
Nepietiekoša finansējuma dēļ pašlaik krīzi piedzīvo Latvijas Radio, kuru trīs gadu laikā pametusi trešdaļa darbinieku, tostarp 56 žurnālisti. Par to trauksmi cēla Latvijas Radio Ziņu dienests, izsakot neuzticību Latvijas Radio valdei. Vēlāk krīzi atzina arī radio valde, parasot steidzamības kārtībā piešķirt papildu līdzekļus atalgojumam - 100 tūkstošus eiro šim gadam un 996 760 eiro nākamajam gadam.
Iepriekš par finanšu grūtībām saskārās arī Latvijas Televīzija.
Arī politiķi atzīst, ka sabiedriskie mediji ir turēti finansiāla bada režīmā, taču drīzu risinājumu informatīvās telpas stiprināšanai nevar nosaukt.
