Jānis aizvadīto nedēļu laikā bijis vairākās Eiropas valstīs. Sarunas laikā viņš vairākkārt uzsver, ka atbalsta ieviestos noteikumus par nepieciešamību ieceļotājiem aizpildīt anketas, lai arī epidemiologiem būtu iespēja vajadzības gadījumā viņu uzmeklēt. Tomēr četras dienas pēc noteikumu stāšanās spēkā, atlidojot ar "Ryanair" reisu no Vīnes, viņš tā arī nav ticis pie iespējas aizpildīt un iesniegt anketu.
"Konkrētajā gadījumā 19. jūlijā, svētdienas pēcpusdienā iebraucot, šoreiz neviens lidostas darbinieks man neteica, ka man jāiet meklēt kaut kāds galdiņš.
Man teica: "Jums nav anketas? Ejiet uz izeju!"," pastāstīja Jānis.
Lidostas komunikāciju vienības vadītāja norādīja, ka, sākot no pirmās dienas, mēģinājuši pildīt noteikumus, tomēr situācija, ko apraksta Jānis, varējusi gadīties, jo "Ryanair" saviem klientiem anketas neizsniedz.
"Kamēr šo sistēmu ieviesām un visi mehānismi sāka pilnībā darboties, pirmajās dienās varēja būt tādas situācijas, kad pasažieri, runājot par "Ryanair", tiešām netika aizpildījuši šīs anketas.
Šobrīd tas vairs nav iespējams, jo ir vairāki posmi, kuros cilvēki var šīs anketas nodot.
Pie pašas izejas esam ierīkojuši anketu aizpildīšanas punktus, kur ir pēdējais brīdis, kur to var izdarīt," stāstīja lidostas pārstāve Laura Kulakova.
Pie robežsardzes un valsts policijas nonāk pasažieru aizpildītās anketas no tā sauktā sarkanā un dzeltenā saraksta valstīm jeb tām, no kurām ierodoties, jāievēro obligāta 14 dienu pašizolācija.
Pašlaik Valsts policijas aktīvā kontrolē ir 2500 personas, kuras ieradušās no valstīm, kurās ir daudz Covid-19 slimnieku. Anketas, ko aizpildījuši pasažieri no tā sauktajām drošajām valstīm, nonāk pie Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC). Pašlaik centra rīcībā ir jau 25 tūkstoši anketu.
"Dati netiek apstrādāti bez vajadzības.
Te var minēt tādu piemēru: iebrauc autobuss, pēc kāda laika tiek konstatēts saslimšanas gadījums. Tad ir iespējams atrast un brīdināt visus pasažierus par inficēšanās riskiem," norādīja SPKC pārstāve Ilze Arāja.
Lai gan Jānis iepriekš ceļojis pa valstīm ar ļoti zemu koronavīrusa izplatību, pat zemāku nekā Baltijas valstīs, atgriežoties viņš saskāries dažkārt pat ar naidīgu attieksmi no apkārtējiem, kas viņam pat pieprasījuši veikt Covid-19 testu pirms pasākumu apmeklēšanas.
"Man ir ierosinājums SPKC, es nezinu, vai tas ir manos spēkos kaut ko mainīt, bet tad, kad tiek publicēti katru dienu saslimušie, vienkārši pieminēt, vai tie saslimušie ir braukuši no [tā sauktajām] sarkanajām vai baltajām valstīm. Bet nevis vienkārši visus likt vienā katlā. Tie cilvēki, kuri braukuši uz valstīm, kur ir saslimšanas rādītāji pat trīsreiz mazāk kā Latvijā, tie dabū ciest to naidu," uzsvēra Jānis.
SPKC gan norādīja, ka pēdējā laikā lielākā daļa saslimšanas gadījumu saistīta ar atgriešanos no ārzemēm – tās apmeklējis vai nu pats saslimušais, vai viņa kontaktpersonas te uz vietas.
"Viennozīmīgi nevar teikt, ka tās ir tikai sarkanās valstis. Ir arī saslimšanas gadījumi, kur atgriežas no valsts, no kuras nav jāievēro pašizolācija,"
norādīja SPKC pārstāve Arāja.
Viņa arī piebilst, ka ne vienmēr informācija ir noskaidrojama uzreiz no rīta, kad tiek publicēta informācija par saslimšanas gadījumu skaitu.
KONTEKSTS:
Covid-19 izplatības ierobežošanai no 16. jūlija Latvijā tiek reģistrēts ikviens ieceļotājs, kurš ierodas valstī, izmantojot starptautisko pārvadātāju pakalpojumus. Ceļotājus ar privāto transportu pārbauda izlases kārtībā, bet pēc aptuveni mēneša paredzēta arī elektroniska reģistrācijas sistēma. To gaida ar nepacietību, jo pašlaik ir daudz darba ar papīriem.
Tas notiek, lai varētu kontrolēt to, ka ieceļotāji ievēro pašizolāciju, kā arī sazināties ar pasažieriem, ja reisā tiek konstatēts saslimušais ar Covid-19.
Latvijā 10. jūnijā beidzās 12. martā izsludinātā ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Vīruss joprojām cirkulē, un pret to nav nedz zāļu, nedz vakcīnas. Arvien ir spēkā atsevišķi ierobežojumi Covid-19 izplatības mazināšanai.
