Situācija ar saslimstību ar Covid-19 Latvijā joprojām ir smaga, slimnīcās joprojām ir krīze. Tāpēc 5. februārī valdība:
- Pagarināja ārkārtējo situāciju Latvijā līdz 6. aprīlim.
- Par brīvdienu mājsēdes pagarināšanu vēl diskutēs.
- Veikalos pastiprinās epidemioloģiskās drošības noteikumus.
- Vienlaikus pārtikas un higiēnas preču veikalos ļaus iegādāties visas preces un darbosies grāmatnīcas.
- Pretēji plānotajam 1.–2. klašu skolēni vēl neatsāks mācības klātienē.
- No 11. līdz 24. februārim aizliedz ieceļošanu Latvijā nebūtisku iemeslu dēļ.
- Tāpat liegti regulārie starptautiskie pasažieru pārvadājumi starp Latviju un Lielbritāniju, Īriju, Portugāli.
Premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) piektdien pēc valdības sēdes attālinātajā preses konferencē informēja, ka, apturot satiksmi ar šīm valstīm, valdība vēlas palēnināt jaunā, lipīgākā koronavīrusa paveida izplatību Latvijā.
Precizēts ierobežojumu termiņš.
Vienlaikus tiek saglabāta iespēja veikt atsevišķus pasažieru pārvadājumu reisus. Piemēram, ar satiksmes ministra atļauju būs iespējami reisi darbinieku nogādāšanai.
Taču nekādi repatriācijas reisi no minētajām trīs valstīm netiek plānoti.
“Tāpēc mēs pietiekami savlaicīgi informējam sabiedrību par šo tiešo ceļojumu aizliegumu, lai visi tie, kuri vēlētos atgriezties no Lielbritānijas, Īrijas, Portugāles, to varētu izdarīt pašlaik,” skaidroja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (Jaunā konservatīvā partija).
Slēgti ir tikai pasažieru komercpārvadājumi gan pa zemi, gan jūru, gan aviosatiksmi, taču kravu pārvadājumi saglabājas.
Tāpat cilvēkiem no Anglijas, Īrijas vai Portugāles arī laikā no 11. līdz 25. februārim nav liegts doties uz Latviju ar privātajiem auto.
Kariņš informēja, ka stingrāki ieceļošanas nosacījumi būs arī personām, kurām ir termiņuzturēšanās atļaujas, arī šiem cilvēkiem būs nepieciešams būtisks iemesls ieceļošanai. “Apciemot savu nekustamo īpašumu nebūs īsti pietiekams iemesls,” norādīja premjers, piebilstot, ka pietiekams iemesls varētu būt, piemēram, darbs.
Valdība piektdien, 5. februārī, vienojās, ka Latvijā drīkst ieceļot tikai neatliekamu un būtisku iemeslu dēļ, sniedzot izsmeļošu šādu iemeslu uzskaitījumu: darba, mācību, studiju, ģimenes apvienošanas, medicīnas pakalpojumu saņemšanas, tranzīta vai nepilngadīgo pavadīšanas nolūks, kā arī lai atgrieztos pastāvīgajā dzīves vietā vai dotos uz bērēm.
Tas, vai persona, kas vēlas ieceļot, atbilst šiem kritērijiem, būs jāapliecina pašai personai, aizpildot elektronisko anketu vietnē covidpass.lv.
Dokumentāli vai citi drošticami pierādījumi šī apgalvojuma patiesumam, aizpildot elektronisko anketu, nebūs jāpievieno, tomēr personām jāņem vērā, ka tādiem jābūt personas rīcībā un tie pēc ieceļošanas Latvijā pēc pieprasījuma jāspēj uzrādīt Valsts robežsardzei vai Valsts policijai.
Personai nav jāuzrāda ieceļošanas mērķi apliecinoši dokumenti, ja informācija, kas apliecina kādu no minētajiem ieceļošanas mērķiem, jau ir pieejama valsts informācijas sistēmās, piemēram, informācija par personas dzīvesvietu, civilstāvokli, personu tiešu radniecību ir pieejama Iedzīvotāju reģistrā.
Lai apliecinātu, ka ieceļošana, izmantojot pārvadātāja transportlīdzekli vai transportlīdzekli, kas neveic komercpārvadājumu, tiek veikta darba pienākumu veikšanai, profesionālie kravas automobiļu un autobusu vadītāji pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma uzrāda atbilstošas kategorijas vadītāja apliecību un digitālā tahogrāfa vadītāja karti vai pēdējās darba dienas tahogrammu, kā arī darba devēja izsniegtu starptautiskā transporta darbinieka sertifikātu, kura forma un saturs atbilst Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam.
Ja persona ieceļo Latvijā ar pasažieru pārvadātāju reisu, pārvadātājs kontrolē, vai pasažieris ir reģistrējies vietnē covidpass.lv, bet nekontrolē elektroniskajā anketā norādītās informācijas pilnīgumu vai patiesumu.
Vienlaikus pasažieru pārvadātājam nav tiesību uzņemt reisā un pārvadāt personas, kuras nav aizpildījušas elektronisko anketu covidpass.lv un deklarējušas ieceļošanas mērķi.
Gadījumā, ja cilvēks apzināti norādījis nepatiesu brauciena mērķi, viņam līdzīgi kā par citu epidemioloģiskās drošības pasākumu pārkāpšanu draudēs naudas sods līdz 2000 eiro.
Tāpat valdība šonedēļ noteikusi, kādi dokumenti, ieceļojot Latvijā, ir jāuzrāda kravas un pasažieru pārvadātājiem. Kravas transportlīdzekļu un autobusu vadītājiem pēc Valsts robežsardzes vai Valsts policijas pieprasījuma ir jāuzrāda atbilstošas kategorijas vadītāja apliecība un digitālā tahogrāfa vadītāja karte vai pēdējās darba dienas tahogramma, kā arī Eiropas Komisijas izstrādātajam paraugam atbilstošs darba devēja izsniegts Starptautiskā transporta darbinieka sertifikāts. Pārējiem transporta nozares darbiniekiem ir jāuzrāda Starptautiskā transporta darbinieka sertifikāts.
Lai ieceļotu Latvijā, jūrniekiem, kuri dodas uz savu darbavietu vai atgriežas no tās, ir jābūt jūrnieku indentifikācijas dokumentam (jūrnieka grāmatiņa, SID), darba devēja dokumentam, kas apliecina nepieciešamību doties uz vai no darbavietas (piemēram, attiecīgs ieraksts jūrnieka grāmatiņas sadaļā “Ziņas par darbu uz kuģiem”), tai skaitā naftas atradnēm jūrā, uz kurām strādā jūrnieki.
Minētie dokumenti var būt papīra veidā vai elektroniskā veidā (viedierīcē), informēja Satiksmes ministrija.
Tāpat kā līdz šim transporta nozares darbiniekiem pirms ierašanās Latvijā jābūt obligāti aizpildītai anketai “Covidpass.lv”, bet negatīvs Covid-19 tests nav jāuzrāda.
Diskusijas par samērīgiem ieceļotāju kontroles uzlabojumiem trupināsies nākamajā Ministru kabineta sēdē.
Savukārt, mainoties citu valstu saslimstības statistikai, Veselības ministrija sadarbībā ar citām atbildīgām ministrijām varēs piedāvāt valdībai pārskatīt šos ceļošanas ierobežojumus.
Lielbritānijā dzīvojošie latvieši ziņas par jaunajiem ierobežojumiem uztvēruši vēsā britu mierā. Dace Roziņa, kura jau 16 gadus dzīvo Anglijā, pazīst vairākus tautiešus, kuriem šie ierobežojumi radīs neērtības, bet kopumā valdības lēmumu sauc par saprotamu.
“Nu atcelti ir daudzi reisi un daudzi bija plānojuši šo ceļojumu pat pusgadu atpakaļ. Tas viss izjuka. Manai paziņai onkulis nesen nomira. Ne no vīrusa. Uz bērēm it kā vajadzētu braukt, bet vai patiešām ir vērts braukt pie kāda, kurš jau ir aizgājis un riskēt ar visu savu ģimeni,” sacīja Roziņa.
“Es uzskatu – tas ir pareizi izdarīts, ka stiprina kontroli lidostās un citur. Lai redzētu – vai ir tā ietekme uz Latviju, ja kāds lido no Anglijas. Ja mēs nelidosim divas nedēļas, tad pēc tam varēs redzēt, kāds būs nākamās nedēļas infekcijas līmenis,” sacīja Roziņa.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, kuras laikā bija stingrāki ierobežojumi. Par spīti tam saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt. Tādēļ ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 7. februārim, un līdz tam spēkā ir stingri ierobežojumi, kā arī "mājsēde" nedēļas nogalēs, kas nozīmē, ka no plkst.22 līdz 5 katram jāatrodas savā dzīvesvietā.