Kopš 1.augusta Jelgavas bērnunamu vada Inese Kovaļevska, par kuras iecelšanu amatā Jelgavas pilsētas dome lēma vienbalsīgi. Ar jauno vadītāju pamazām aprod arī bērni. “Bērni vienmēr reaģē un sajūt pieaugušo, un, ja tu nāc ar vēlmi viņus mīlēt, cienīt, saprast, redzēt viņu vajadzības, tad es domāju – nav iespējams, ka bērni pārprot to,” saka Kovaļevska.
LTV bērnunama jauno direktori sastop pēc 23 amatā pavadītām dienām. Bērnunamā pamazām veidojas darbinieku komanda. Darbu uzteikusi arī bijusī Maijas Neilandes vietniece Ina Ivanova, kura kopā ar iepriekšējo direktori strādājusi kopš bērnunama pirmsākumiem.
Kovaļevska saka – jaunā komanda vēl tikai top:
“Redzu, ka darbinieki ir vērsti uz sadarbību, uzticas, un lojalitāte ir jūtama. Nāk arī un izsaka savus priekšlikumus.”
Vedot LTV pa bērnunama gaiteņiem, viņa rāda – bērnunama vide ir nemājīga, gaiteņi tumši. Labdarības organizācija solījusi palīdzēt gaiteņos radīt vairāk gaismas un mājīguma, interjera veidošanā plānots iesaistīt arī bērnus. Vadītāja rāda grupiņas, kurās dzīvo bērni. Tās ir dažādas: dažas mājīgākas, citās jūtama nepieciešamība pēc kosmētiskiem uzlabojumiem.
“Ņemot vērā, ka 2020.gadā ir paredzētas reorganizācijas un pakalpojuma sniegšana citā vietā, privātmājās, ir skaidrs, ka lielus ieguldījumus nevajadzētu. Bet tajā pašā laikā dzīve ir šodien, un tādu nelielu kosmētisko remontu mēs varētu veikt noteikti. Tas neprasītu ļoti lielus ieguldījumus,” saka Kovaļevska.
Jelgavas dome vadītājai solījusi finansiāli atbalstīt ieceres. Izmaiņas, kas skars institūciju, nav tikai kosmētiskas. Direktore kopā ar komandu pilnībā pārplānojusi bērnu dzīvesvietu.
No 1.septembra, kā tas ir prasīts likumā, vienas ģimenes bērni turpmāk vairs netiks šķirti viens no otra un dzīvos kopā.
“Šis ir lielākais darbs, ko šobrīd esam paveikuši, jo mēs jautājām psihologam viņa novērojumus, kuri bērni pēc psiholoģiskās saderības varētu būt. Tāpat mēs vērojam, ka bērni savā starpā kontaktējas,” stāsta Kovaļevska.
Izmaiņas paredzētas arī mācību gada laikā.
Bērni vairs nedzīvos internātskolā visu nedēļu, bet turpmāk katru dienu pēc stundām dosies uz mājām bērnunamā.
Izņēmums ir pusaudze, kura lūgusi nemainīt viņas ierasto vidi. “Šis bija tas gadījums, kad bērns īpaši lūdza un, ņemot vērā viņas vecumu – 15 gadi, man bija ļoti svarīgi ņemt vērā viņas viedokli, tāpēc šajā gadījumā būs viens bērns, kas paliek attālināti mācīties,” saka bērnunama vadītāja.
Tāpat vadītāja vēlas ļaut bioloģiskajiem vecākiem biežāk tikties ar bērniem, ja viņi izrāda tādu iniciatīvu.
Inese Kovaļevska norāda – bērnunamā ir labas iestrādes bērnu patstāvības veicināšanai. Tās plānots attīstīt, piemēram, vairāk iesaistīt bērnus ēst gatavošanā. Vadītāja uzsver, ka deinstitucionalizācijai jāgatavojas jau tagad. Arī ģimeniskāka un mājīgāka vide bērnunamā vajadzīga jau tagad.
“Man ir skaidrs, ka es nevarēju palikt malā, man nebija ilūziju, ka šeit būs viegli, bet nebija arī tādas bailes, ka šeit būtu kaut kas tāds, ko nevarētu sakārtot,” saka Kovaļevska.
Ziņots, ka sabiedrisko mediju rubrika “Sistēmas bērni” izgaismoja būtiskas problēmas saistībā ar bērniem, kas dzīvo bērnunamos. Ieskaitot emocionālu un fizisku vardarbību, kā arī milzīgas izmaksas bērnunamu uzturēšanai. Sistēmā iesaistīto nostāja bija dažāda, taču galvenokārt strāvoja noliegums.
Jelgavā sistēma sakustējās pēc diviem Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas atzinumiem. Divām bērnunama aprūpētājām tika piemērots maksimālais naudas sods par vardarbību pret bērniem. Jelgavas dome izteica atbalstu bērnunama vadītājai, tomēr viņa uzrakstīja atlūgumu.
