Līdz bēgļu atbraukšanai Latvijai jāatrisina valodas mācību, dzīvesvietas, tulku un veselības aprūpes jautājumi

Darba grupai, kas darbojas Iekšlietu ministrijas valsts sekretāres Ilzes Pētersones–Godmanes vadībā, līdz šim bijušas četras sanāksmes. Tajās piedalījušies arī dažādi eksperti un nevalstisko organizāciju pārstāvji.  Galvenais uzdevums ir rast risinājumus, kā izveidot praktisku atbalsta sistēmu, lai Latvija patvēruma lūdzēju pieplūdumam būtu gatava, gan tos uzņemot un izvērtējot, gan iesaistot sabiedrības dzīvē tos, kas šeit paliks.

“Iespējams, mēs redzam, ka Eiropā tā jau ir tāda kā sistēma, kura nebeidzas. Un mums ir jāsagatavojas tā, lai šie cilvēki, kuri pārceļo uz Latviju, netiktu uztverti tikai kā apgrūtinājums, bet lai viņi justos šeit kā mājās, spētu integrēties un nestu savu pienesumu Latvijai,” norāda Pētersone-Godmane.

Līdz šim darbs ar bēgļiem notika, tikai pateicoties nevalstiskajām organizācijām, līdz ar to tām ir lielākā pieredze šajā ziņā. “Katrā ziņā mēs vērsām darba grupas uzmanību uz valodas apmācību. Mēs vērsām uzmanību, ka valoda būtu jāmāca pēc iespējas ātrāk, tiklīdz darba meklētājs būs ieradies Latvijā. Vien no mūsu priekšlikumiem ir arī salāgot bēgļa statusu, pabalsta izmaksu ar integrācijas programmu apmeklēšanu. Respektīvi, ja cilvēks neatrodas šeit Latvijā un viņš ir izbraucis, tad tiek pārtraukta pabalsta izmaksa,” stāsta  “Patvērums “Drošā māja”” vadītāja Sandra Zalcmane.

Ilze Pētersone-Godmane atzina, ka valodas apmācība ir viens no būtiskākajiem aspektiem un to sagaida izmaiņas, jo arī Iekšlietu ministrijā atzīst, ka tā ir nepietiekama.

Taču tikpat būtiski esot jautājumi par dzīvesvietas nodrošināšanu, pašvaldību iesaisti, tulku pieejamību, kā arī veselības aprūpi.

Jautājums, kas arī interesē cilvēkus, kā tad būs, vai mēs dosim viņiem kaut ko bez maksas, vai dosim mājokli, vai pienesīsim uz šķīvīša darbu. Protams, ka nē, bet tai pašā laikā mums ir jārada sistēma, lai pēc tam, kad šī persona ir kļuvusi par bēgli, lai nenonāktu uz ielas un nejustos iedzīts stūrī bez nekā. Respektīvi, tikai ar 256 eiro, pat nezinot, uz kurieni viņam ir jāiet, kā lai viņš izīrē dzīvokli,” norāda ministrijas valsts sekretāre.

Lielākais izaicinājums gan būs darba grupā rasto atziņu un vēlamo modeļu īstenošana dzīvē. Praksē var nākties atskārst, ka nav nedz pietiekoši daudz tulku, kas zina, piemēram, arābu valodu, un ne visas pašvaldības vai ģimenes ārsti  varētu būt atsaucīgi.

Tomēr Iekšlietu ministrijā apgalvo, ka uzreiz pēc darba grupas ziņojuma pieņemšanas valdībā sāksies darbs pie tā ieviešanas dzīvē: “Viennozīmīgi šiem risinājumiem būs jābūt plus mīnus gataviem uz to brīdi, kad viņi ieradīsies Latvijā.”

Darba grupas ziņojuma gala versiju valdībā plānots iesniegt novembrī. Savukārt pirmie patvēruma meklētāji, kas Latvijai jāuzņem, mūsu valstī varētu ierasties vēlā ziemā vai agrā pavasarī.