Jau pirmajā jaunievēlētās Jelgavas domes sēdē par mandāta nolikšanu paziņoja pašvaldības iestādes "Pilsētsaimniecība" vadītājs Māris Mielavs. Vēlēšanās Jelgavā viņš ieguva 305 plusus un 253 svītrojumus, bija piektais no sešiem ievēlētajiem no Zaļo un Zemnieku savienības saraksta. Mandātu nolicis, ņemot vērā likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos amata savienošanas ierobežojumus. Mielava vietā domē gatava darboties uzņēmēja, SIA "Karameļu darbnīca" valdes locekle Ilze Priževoite.
Sarunā ar Latvijas Radio Mielavs apgalvoja, ka ierobežojumos nebija laikus iedziļinājies: “Es teikšu godīgi, ka kandidatūras pieteikšanas brīdī es pats par to neaizdomājos, jo mani kolēģi, kuri bija kandidātu sarakstā, arī ir iestāžu vadītāji un vienlaikus bija deputāti [iepriekšējā sasaukumā]. Tāpēc man bija pārliecība, ka šis noteikums vairāk attiecas uz pašvaldību kapitālsabiedrībām. Es tiešām nebiju pietiekami iedziļinājies šajā jautājumā un, jau tuvojoties vēlēšanām, secināju, ka tāda šī problēma ir.”
Par deputāta mandāta nolikšanu pirmās sēdes laikā paziņoja arī Jēkabpils novada domē ievēlētais SIA "Jēkabpils autobusu parks" vadītājs Jānis Ščerbickis. Viņu domē ievēlēja no partijas "Latvijas attīstībai" saraksta, kas palikusi opozīcijā. Ščerbickis iepriekš publiski pateicies par ievēlēšanu un uzticību. Ikdienas darbiem turpinoties, viņš par savu galveno pienākumu uzskata nodrošināt uzņēmuma dalību konkursā par pasažieru pārvadājumiem, kas ļautu "Jēkabpils autobusu parkam" turpināt attīstīties. Arī viņš šos pienākumus nevar apvienot ar deputāta pienākumu pildīšanu, tāpēc paziņojis par deputāta mandāta nolikšanu. Viņa vietā domē piekritis darboties sporta kluba "Jēkabpils lūši" vadītājs un Jēkabpils sporta nama saimniecības pārzinis Māris Trušelis, kurš drīkstēšot un spēšot apvienot visus pienākumus.
Jēkabpils novada domē arī mēra partijas biedrs Ainars Vasilis (Latvijas Zaļā partija) pēc ievēlēšanas domē atstājis valdes locekļa amatu uzņēmumā "JK Namu pārvalde" un būtu gatavs darbam citā vadošā amatā, ko pieļauj normatīvie akti.
"Kā lai to pareizāk pasaka. Ja jau cilvēki man uzticējās, tad man ir jāpilda šie pienākumi. Situācijas ir dažādas, kāpēc cilvēks vispār iet uz vēlēšanām. Var būt arī tā, ka cilvēks iet uz vēlēšanām, lai atbalstītu sarakstu, bet neplānoja iekļūt deputātu skaitā. Taču vēlētāju izvēle visu saliek pa vietām. Teiksim, manā gadījumā, ja tā godīgi, es nebūtu gājis uz vēlēšanām, ja nebūtu bijusi tāda nepieciešamība. Es domāju, ka šo darbu tāpat būtu zaudējis,” atzina Vasilis.
Darbā sava novada pašvaldībā pēc divas nedēļas ilga karjeras izrāviena Saeimā turpina arī bijušais novada izpilddirektors un jau trešoreiz Limbažu novada domē ievēlētais Māris Beļaunieks (Jaunā konservatīvā partija). Viņš tagad kļuvis par apvienotā Limbažu novada domes priekšsēdētāja pirmo vietnieku. Viņš neslēpj, ka kļūšana par Saeimas deputātu jau sākotnēji bija paredzama īslaicīga, taču šajā laikā vajadzīga rīcība, uz laiku uzņemoties parlamentārieša pilnvaras par izglītības un zinātnes ministri kļuvušās Anitas Muižnieces vietā.
“Tā bija diezgan dīvaina situācija. Es konsultējos, kādas ir manas pēc 5. jūnija vēlēšanām iegūtās pilnvaras. Ievēlēts esmu, bet deputāts neesmu, par to kļūstu pirmajā domes sēdē. Tas bija šis variants. Papildus bija svarīgi balsojumi Saeimā, kur katrai balsij bija nozīme. Tāpēc es to uzņēmos. Nekādu citu zemtekstu te nav,” norādīja Beļaunieks.
Jāatgādina, ka pāris mēnešus pēc pašvaldību vēlēšanām 2017. gadā mandātu bija nolikuši jau vairāki desmiti jaunievēlēto deputātu vismaz 20 pašvaldībās, piemēram, Viesītē, Garkalnē, Kandavā, Dobelē, Limbažos, Carnikavā, Olainē, Līvānos. Šoreiz vismaz pašlaik šādu tendenču nav.
Politoloģe: Lielākas izmaiņas domju sastāvā sagaidāmas pēc nolikumu apstiprināšanas
Paredzams, ka pēc neilga laika varētu sagaidīt lielākas izmaiņas pašvaldību domju sastāvā. Apdzīvoto vietu un administratīvo teritoriju likumā prasīts pašvaldībām pēc apvienošanās apstiprināt nolikumu, kurā norādītas arī visas pašvaldības iestādes. Tad būs skaidrs arī tajās strādājošo personāliju jautājums un ievēlēto izvēle par labu darbam pašvaldības deputāta vai kādas iestādes vadītāja amatā, skaidroja politoloģe, Latvijas Universitātes asociētā profesore Iveta Reinholde.
“Tad, kad viņi apstiprinās nolikumu un administratīvo struktūru, iespējams, būs vairāk cilvēku, kuriem jāizvēlas, kurā krēslā sēdēt. Pietiekami daudzās pašvaldībās turpinās diskusijas, kuras iestādes atstāt un kuras apvienot. Tas arī faktiski nosaka, kāpēc daudzi vēl nesteidz tos mandātus nolikt. Pašvaldības nolikums un administratīvā struktūra ir vietējā līmenī pietiekami sensitīvs jautājums, jo tas nozīmē risināt, ko darīt ar pašvaldību iestāžu vadītājiem un atlasi, iestādes apvienojot. Tad, protams, būs redzams, kā kurā vietā veidosies vietējā situācija, kurš noliks un kurš nenoliks mandātu," norādīja politoloģe.
KONTEKSTS:
5. jūnijā notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kurās vēlēja novadu reformā apvienoto novadu vadību, bijusi rekordzema aktivitāte. Kopumā valstī plašo pārstāvniecību saglabājušas Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) veidojošās partijas, Latvijas Reģionu apvienība, ar vairāku zināmu līderu piesaisti labus panākumus guvusi partija "Latvijas attīstībai".
Pašvaldību vēlēšanas šoreiz notika jaunajās robežās, ieviešot novadu reformu, kas paredz 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 43. Vēlēšanas gan notika 40 vēlēšanu apgabalos, jo netika vēlēti Rīgas domes deputāti, kā arī Satversmes tiesas sprieduma dēļ domnieki Varakļānu novadā un Rēzeknes novadā, kur vēlēšanas notiks 11. septembrī.
1. jūlijā uz pirmo domes sēdi pēc pašvaldību vēlēšanām sanāca jaunievēlētie domnieki, un lielākajā daļā no vietvarām ievēlēti domju priekšsēdētāji. Visvairāk mēra amatus ir ieguvusi Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un to veidojošās partijas. Tai seko Latvijas Reģionu apvienība (LRA) un Nacionālā apvienība (NA). Savukārt vienā pašvaldībā – Ventspilī – domes priekšsēdētāju pirmajā sēdē ievēlēt neizdevās.
