Ar aplausiem sagaidot un pavadot dažādu veselības aprūpes darbinieku arodorganizāciju un profesionālo asociāciju pārstāvju uzrunas, mierīgi aizvadīts mediķu pikets pie valdības nama. Sanākušie atgādināja par valdības solījumiem un nepildītajiem darbiem, kā arī brīdināja par to, kāda ir veselības aprūpes nozares nākotne, ja naudu tai neatradīs.
Pēc arodbiedrības aplēsēm, piketā pulcējās gandrīz 500 cilvēku. Sanākušie ieradās ar plakātiem, kuros lasāms: “Par dzīvību tavu un manu”, “Bez mediķiem nebūs Latvijas”, “Solījumi līdz vēlēšanām, amnēzija pēc tām”.
Jau ierasti mediķu piketos figurē nāves tēma. Šoreiz pie valdības ēkas novietoti četri krusti un četras gultas, kurās apklāti cilvēku silueti un virsū novietoti bēru vainagi.
Apritot stundai, sanākušos aicināja izklīst, un tas arī raiti tika izdarīts.
Cer uz algu pieaugumu
Piketā sanākušie mediķi atzina, ka nav zaudējuši cerību uz pienācīgāku atalgojumu.
To sarunā minēja arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas medicīnas māsa Dzintra un laboratorijas speciāliste Valentīna: “Esmu atnākusi tāpēc, ka ir apnicis. Apnikuši solījumi. Es turpat 40 gadus par māsiņu strādāju. Visu laiku dzirdu solījumus, solījumus, solījumus, bet es arī gribu dzīvot, normāli dzīvot. Jaunie izmācās un uzreiz uz Igauniju brauc, jo Igaunijas māsiņas brauc tālāk uz Somiju, Zviedriju. Tur pelna vairāk. Viņas nemaz arī te nepaliek strādāt.”
Savukārt Neatliekamās medicīniskās palīdzības Rēzeknes arodorganizācijas priekšsēdētājs Roberts Uškāns uz Rīgu atbraucis kopā ar 13 Rēzeknes NMPD kolēģiem. Arī viņš skaidroja, ka mediķi ir gatavi cīnīties par labāku dzīvi un cerības nav zaudējuši: “Ja mums nebūtu cerības, mēs nebūtu šeit. Mēs nebūtu braukuši. Mums šodien ir 500 km jānobrauc. Mēs nebūtu braukuši, mēs atpūstos pēc smagā darba.”
“Fotogrāfijā ir pirmais mediķu streiks pirms 20 gadiem, stāvēju te ar izkapti rokā. Kas ir mainījies pa šiem gadiem? Esmu nopirkusi pļaujmašīnu. Mums patīk sava profesija, un uz to spekulē tie, kas mums maksā algu. Mēs mīlam savu valsti,” sacīja P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas operāciju māsa Ineta Ieviņa.
Piketā pie valdības bija arī Gaiļezera slimnīcas Operāciju bloka vadītājs anesteziologs Pēteris Tomiņš: “Mūsu mediķu ir maz un kļūst arvien mazāk, ir tik maz, ka Latvijas nodokļu maksātāju veselība ir zem sitiena. Operāciju blokā ir knapi pietiekami. Ir stipri normāla situācija – viens sanitārs lēkā pa divām zālēm.”
"Man personīgi triju gadu laikā nekas nav mainījies, ko valdība bija solījusi," pastāstīja Stradiņa slimnīcas anesteziologs Juris Aprups.
"Jaunie darbinieki atnāk, izmācās perfekti un aiziet prom. Aizbrauc uz ārzemēm. Man puse māsu strādā divos, trijos darbos, ir grūtības ar grafiku salikšanu, jo visiem jāpieskaņojas," pastāstīja Stradiņa slimnīcas Anestezioloģijas virsmāsa Ilze Špaka.
Savstarpēji pārmetumi
Ļoti drīz pēc piketa sākuma pie sanākušajiem iznāca veselības ministrs Daniels Pavļuts ("Attīstībai/Par!"): “Jūsu balsi ir svarīgi dzirdēt ne tikai man, bet arī maniem kolēģiem valdībā vai jebkuriem tiem cilvēkiem, kuri būs valdībā pēc vēlēšanām. Par to, vai ir piepildījušās tās prasības, kuras ir izvirzījusi arodbiedrība, nu, tieši tas nav piepildījies. Bet es ļoti ceru, ka jūs esat pamanījuši to, ka mēs cīnījušies par jūsu algām. Ar to es domāju sevi, es domāju Ilzi Viņķeli.”
Sākotnēji sanākušie ministra sacīto uztvēra mierīgi, taču līdz ar sacīto, ka medicīnas nozarei nauda tomēr ir tikusi piešķirta un vairāk nekā jebkad, neapmierinātība auga. Sākotnēji frāzes izkliedza sanākušie ar veselības aprūpi nesaistītie interesenti, taču vēlāk ar frāzēm, Pavļuta sacīto vērtējot kā melus, uzrunā iespraucās arī pasākuma organizatora – Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.
“Kur ir tie 10%, kurus mēs jūs lūdzām pirmsstreika sarunās. Atbildiet tieši un skaidri cilvēkiem, kuri ir sanākuši – bez demagoģijas. Tad dodiet vietu citiem, kuri pateiks!” pauda Keris.
Uz to ministrs atbildēja: “Es došu vietu pilnīgi noteikti. Es pateikšu vēl dažus teikumus un lieki nekavēšu jūsu uzmanību, jo arodbiedrība ir, man liekas, pēdējās dienās diezgan skaidri parādījusi, ka dialogu nevēlas. (..) Tas, ka arodbiedrība ir izvirzījusi prasības, kurām nepiekrīt citas mediķu organizācijas, arī tā ir publiski pieejama informācija.”
LVSADA vadītājs iebilda: “Meli, meli! Tie ir publiski meli no jūsu puses, ministra kungs!”
Atbalsta arī Lietuvas mediķi
Latvijas medicīnas darbiniekus streikā atbalstīja arī 34 Lietuvas kolēģi. Lietuvas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta arodbiedrības „Solidarumas” vadītāja Jolanta Keburiene skaidroja, ka uz Latviju braukuši speciāli, lai parādītu atbalstu kolēģiem Latvijā, jo arī mūsu kaimiņvalstī Lietuvā mediķi saskaras ar līdzīgām problēmām.
“Mēs solidarizējamies ar mūsu kolēģiem Latvijā. Šādas problēmas ir arī pie mums, un mūsu vadība nevēlas pildīt savus pienākumus. Šobrīd mēs arī domājam par streikiem, par iešanu ielās, bet līdz šim neesam līdz tam izauguši. Mēs redzam, ka mediķi, arī pie mums jau brauc prom un nav kas strādā. Mēs būtu atbraukuši arī lielākā pulkā, taču nav, kas paliek strādāt. Mēs domājam, ka mums ir jāatbalsta vienam otru,” sacīja Keburiene.
Savukārt mediķu arodbiedrības vadītāja vietnieces Līgas Bāriņas piketa noslēguma vārdi skaidri iezīmēja, ka mediķi ir gatavi arī turpmākām aktivitātēm, lai panāktu vēlamo: “Paldies, kolēģi, ka jūs atnācāt, bet cīņa nebeigsies, cīņa turpināsies.”
Šis ir jau otrais LVSADA rīkotais brīdinājuma streiks aizvadīto trīs mēnešu laikā. Paredzēts, ka streiks notiks arī trešdien, 28. septembrī. Streikā piedalās 316 dalībnieku un šī nebūt nav pirmā reize, kad mediķi savu neapmierinātību pauž streikojot vai piketējot.
KONTEKSTS:
LVSADA nolēma brīdinājuma streiku rīkot 27. un 28. septembrī. Vienlaikus ar streiku plāno protestēt pie Ministru kabineta 27. septembrī.
LVSADA pērn 23. augustā Veselības ministrijā (VM) iesniedza divas streika prasības, prasot palielināt darba samaksu veselības jomā strādājošajiem. Šāds solis sperts, jo arodbiedrībā uzskatīja, ka nav izdevies novērst ministrijas diskriminējošu attieksmi pret mazāk atalgotajiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tādēļ tā prasīja paaugstināt vidējo darba samaksu atbalsta personālam, kas nav ārstniecības personas, katru gadu par 5% līdz 2024. gadam.
Savukārt otra prasība bija paaugstināt vidējo darba samaksu ārstniecības personām katru gadu par 10% līdz 2024. gadam.
LVSADA norādīja, ka, lai mediķu darba samaksa augtu līdzvērtīgi darba samaksas pieaugumam valstī, vajadzīgi ne mazāk kā 75 miljoni eiro. Arodbiedrība sarunās ar VM panāca konceptuālu vienošanos, ka 2022. gadā tiek palielināta vidējā darba samaksa tarifu daļā par 10% visām ārstniecības personām. Tomēr valdība nākamā gada budžetā lēma ārstniecības personu darba samaksas pieaugumam atvēlēt 35 miljonus eiro. Tādēļ arodbiedrība pieņēma lēmumu rīkot veselības nozares brīdinājuma streiku un protesta akciju pie VM ēkas 27. jūlijā.
