Rīgā Lielā talka noslēdzās ar simbolisku liepas iestādīšanu likteņupes Daugavas krastā – koks tika iedēstīts 11.novembra krastmalā pie Lielā Kristapa. Fonā rībot motociklistu sezonas atklāšanas pasākumam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis liepas stādīšanā izteica cerību, ka nākotnē Latvijai jākļūst par zaļāko valsti pasaulē. Liepas stādīšanas akcijas “Stādām Latvijas nākotni!” mērķis ir simbolizēt laimīgas, pārtikušas un veselas Latvijas nākotni.
Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme teica, ka "šodien mēs liekam pamatus nākamajiem simts mūsu zemes gadiem". Jaunzeme sprieda, ka par talkotāju skaitu vēl esot pāragri spriest, kā arī mudināja ģimenes ar bērniem iesaistīties koku stādīšanā.
Rīgā talka aizritēja vairāk nekā 250 oficiāli pieteiktās vietās. Daudzviet pabijusī talkas rīkotāja Jaunzeme atzina, ka talkas Latviju ir padarījušas sakoptāku un tīrāku, bet talkošana varēs turpināties, līdz zeme būs pilnīgi sakopta.
Lai Latvija būtu tīrāka un zaļāka, sestdien cītīgi strādāja tūkstošiem cilvēku visā Latvijā. Liela rosība valdīja sociālās aprūpes centra filiālē Kapseļu ielā – tur talkoja labklājības ministrs kopā ar zemessargiem un karavīriem no ASV Mičiganas Nacionālās gvardes. Viņi labiekārtoja bērnu rotaļu laukumus un atbrīvoja teritoriju no būvgružiem. Savukārt aktīvākie Čiekurkalna iedzīvotāji sanāca kopā, lai pašu spēkiem izveidotu 50 kvadrātmetru puķu dobi, kur ziedi un augi būs Latvijas karoga krāsās.
Lielā talka notika arī daudzās valstīs ārpus Latvijas - diasporas latvieši talkoja Dānijā, Spānijā, Lielbritānijā, Vācijā un citviet. Diasporas latvieši aprūpēja Latvijai un latviešiem svarīgas vietas - latviešu centrus, vēstniecību dārzus un latviešu atdusas vietas.
Austrijas talkotāju sveiciens
Kā rāda Lielās talkas karte, talciniekiem piedāvājums šogad bija ļoti dažāds – varēja tradicionāli vākt atkritumus, sapost kapsētas, labiekārtot pagalmus vai stādīt košumaugus un kokus.
Piemēram, Salacgrīvā pie vidusskolas atjaunoja pērn izveidoto baskāju taku un sakopa skolas apkārtni.
Koku stādīšanas akciju aicina turpināt līdz 15. septembrim, kad būs otra – starptautiskā – talka. Savukārt, kā sestdien Latvijas Radio programmā «Labrīt» teica viena no Lielās talkas aizsācējām Ilze Aizsilniece, ja iespējams, šogad talcinieki aicināti arī no atkritumiem atšķirot stiklu, kas realizējams otrreizējā pārstrādē, nevis apglabājams poligonos.
Savukārt Latvijas Institūta vadītāja Aiva Rozenberga novērojusi, ka desmit gados Latvija kļuvusi būtiski tīrāka.
