Lielākā alga 3732 eiro, mazākā – 1870. «Aizliegtais paņēmiens» skaidro, cik pelna vietvaru vadītāji

ĪSUMĀ:

• Algas valsts un pašvaldības amatpersonām veidojas no bāzes atalgojuma, ko reizina ar koeficientu.
• Katram amatam vai grupai ir savs bāzes atalgojums.
• Sareizinot abus, veidojas maksimālā pieļaujamā alga. Vairāk maksāt nedrīkst, mazāk – drīkst.
• Maksimālo algu pašvaldībās saņem vairākos novados.
• Krāslavas domes priekšsēdētājs Upenieks saņem tikpat, cik Rīgas mērs Staķis – 3732 eiro.
• Upenieks skaidro, ka viņam nav padomnieku komandas.
• "Aizliegtais paņēmiens'' secinājis: algu lielumam pašvaldībās nav sakara ar partejisko piederību.
• Zemāk atalgotais vietvarās ir Vents Armands Krauklis, kurš kā Valkas domes priekšsēdētājs saņem 1870 eiro.
• Pašvaldībās bez algas pieļaujami arī labumi, visbiežāk – degvielas kompensācija vai veselības polise.
• Augstākā domes priekšsēdētāja vietnieka alga – 3281 eiro, bet zemākā – 1684 eiro.
• Maksimālā alga domes deputātam ir 1230 eiro, bet daudzās vietvarās tā ir krietni zemāka.
• Saeima pieņem izmaiņas, kas ievērojami kāpinās amatpersonām piemērojamos koeficientus.

Galvenie pašvaldību ienākumu avoti ir iedzīvotāju ienākumu nodoklis no tiem cilvēkiem, kas konkrētajā pašvaldībā ir deklarēti, bet otrajā pozīcijā – nekustamā īpašuma nodoklis no tiem īpašumiem, kas pašvaldībā atrodas, un ko maksā gan vietēji uzņēmēji, gan arī iedzīvotāji. Liela daļa pašvaldību saņem arī naudu no pašvaldību izlīdzināšanas fonda. Vēl arī, piemēram, pašvaldību skolu pedagogiem algu maksā valsts no valsts budžeta, taču kopumā var teikt, ka savai varai algu maksā tās pašas pašvaldības iedzīvotāji.

Kurš nosaka, cik lielas algas maksāt pašvaldības varai – domes priekšsēdētājam, viņa vietniekiem, arī deputātiem? No vienas puses, – pati vara to arī nosaka, un varu ievēl iedzīvotāji, bet, no otras puses, – arī pašvaldību varas pārstāvji ir iekļauti tā saucamajā valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistēmā, kas jau ar likumu nosaka griestus jeb maksimālās algas apmērus, cik kurš drīkst saņemt.

Kopējā sistēma ir šāda: ir tā saucamā bāzes alga, kas katru gadu mainās atbilstoši vidējās algas pieaugumam valstī, kā arī inflācijai. Piemēram, šogad attiecībā uz valsts pārvaldi tā ir no 926 eiro līdz pat 2052 eiro un 84 centiem, un tad dažādām amata grupām ir noteikti savi koeficienti, ar ko šī bāzes alga tiek reizināta.

Savukārt pašvaldībām noteiktā bāzes alga ir 1025 eiro un 29 centi, un tad dažādām amata grupām ir noteikti arī savi koeficienti, ar ko šī bāzes alga tiek reizināta, kā rezultātā iegūta maksimālā alga.

Augstākais koeficients ir Ministru prezidentam – 4,93. Pareizinot to ar 1004 eiro, šī amata bāzes algu, sanāk 4950 eiro alga bruto jeb pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt koeficients ministram ir 4,68 (bāzes alga: 1004 eiro), tiesībsargam – 4,05 (bāzes alga: 1025 eiro un 29 centi), Saeimas deputātiem – 3,2 (bāzes alga: 926 eiro) utt.  

Un tieši tāpat savi koeficienti arī pašvaldību vadītājiem:

• domes priekšsēdētāja koeficients: 3,64. Tātad maksimālā alga 3732 eiro bruto jeb "uz papīra";
• priekšsēdētāja vietniekam: koeficients 3,2, maksimālā alga 3281 eiro mēnesī;
• domes komitejas vadītājam: koeficients 2,55, alga 2614 eiro;
• domes deputātiem: koeficients 1,2, maksimālā alga 1230 eiro.

Tā ir maksimālā alga – vairāk maksāt nedrīkst, maksāt mazāk drīkst.

Un likums nosaka, ko vēl bez algas drīkst saņemt pašvaldības varas pārstāvis, piemēram, tā saucamo 13. algu jeb naudas balvu vienas mēneša algas apmērā par kāda īpašu sasniegumu, vēl arī papildus 50% piemaksu no algas atvaļinājuma laikā, bet arī tas viss nav obligāti un ir atkarīgs no pašvaldības rocības.

Vai pašvaldībai jāapmaksā arī varas pārstāvju telefona rēķini vai jāuzsauc auto un jāapmaksā degvielas izdevumi? Šis jautājums ar likumu netiek regulēts, vienīgi Pašvaldību domes deputāta statusa likums min, ka deputātu darbam jābūt piemērotām telpām, viņš jānodrošina arī ar transportlīdzekļu pakalpojumiem, kā arī jādod iespējas izmantot pašvaldības rīcībā esošos sakaru līdzekļus. Kā to darīt un īstenot, tā jau ir katras pašvaldības lieta.

Vienuviet informācija par to, kādas algas un labumus saņem 43 vietvarās ievēlētie, šobrīd nav apkopota, tāpēc "Aizliegtais paņēmiens" vērsās katrā, lai saliktu kopā šo "puzli".

Raidījums jautāja vietvarās, kādas bija algas to priekšsēdētājiem un viņu vietniekiem šī gada septembrī. Taču nevis to, cik faktiski kurš saņēmis, jo tur var būt iekļauti gan atvaļinājumi, gan slimības lapas, bet gan, kāda alga konkrētajā amatā ir noteikta. Saņemtā informācija sašķirota pēc gradācijām. Pirmā no tām – pašvaldības, kuru vadītājiem noteiktas saskaņā ar likumu maksimālās algas jeb jau pieminētie 3732 eiro "uz papīra" jeb aptuveni 2600 eiro uz rokas.

Maksimālā alga ir:  

Rīgas, Jūrmalas un Ventspils domes priekšsēdētājiem, kā arī – Ādažu, Augšdaugavas (kurā tika savienoti Daugavpils un Ilūkstes novadi), kā arī Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Mārupes, Ropažu, Siguldas un Saldus novadu vadītājiem. Un septembrī vēl ne, bet šobrīd šim sarakstam nācis klāt arī Talsu novads, kur par algu pieaugumu līdz maksimāli pieļaujamam līmenim deputāti nobalsoja novembra beigās.

Gandrīz maksimālās algas virs 3500 eiro saņem:

domes vadītāji Bauskas novadā, Cēsu, Dobeles, Kuldīgas, Ogres, Valmieras, kā arī Olaines un Salaspils pašvaldībās.

Domes priekšsēdētāju algas 3000–3500 eiro robežās:

Dienvidkurzemes novadā, Ķekavas, Madonas, Smiltenes un Tukuma pašvaldībās.

2500–3000 eiro alga:

Jelgavas, Liepājas un Rēzeknes mēram, kā arī domes vadītājiem Aizkraukles, Balvu, Limbažu, Ludzas, Saulkrastu, Gulbenes, Ventspils novadā.

Viszemākās algas – zem 2500 eiro mēnesī bruto:

No pilsētām Daugavpilī, bet no novadiem: Preiļu, Rēzeknes, Alūksnes, Līvānu, Varakļānu un Valkas.

Viszemākās no šīm pašvaldībām ir Daugavpilī mēram Andrejam Elksniņam ("Saskaņa") 2087 eiro apmērā, bet pati zemākā – Valkas mēram Ventam Armandam Krauklim (Vidzemes partija) 1870 eiro mēnesī uz papīra.

Pētot kopsakarības, redzams, ka algas lielumam ar pašvaldības lielumu un to iedzīvotāju skaitu šobrīd nav nekāda sakara. Spilgtākais piemērs ir Rīga un Krāslavas novads, kur abu domju priekšsēdētāji saņem maksimālo atalgojumu 3732 eiro, bet…

Rīga. Iedzīvotāju skaits – aptuveni 600 tūkstoši. Galvaspilsētas mēra Mārtiņa Staķa ("Par!/Progresīvie") alga mēnesī katram iedzīvotājam izmaksā sešas tūkstošdaļas no eiro, bet Krāslavas novadā, kur iedzīvotāju skaits ir 15 tūkstoši, mēra Gunāra Upenieka (Latvijas Zemnieku savienība) alga mēnesī katram ik mēnesi izmaksā jau visai taustāmu vienību – 25 centus.

Ko par to saka Staķis, ko – Upenieks

Rīgas mērs norādīja: "Jūsu jautājums pēc definīcijas paredz to, ka man būtu jākomentē citu manu kolēģu atalgojums, un to es laikam tomēr nedarīšu. To es atstāšu viņu ziņā, jo to pašvaldība tiešām var izlemt, vai viņi saņem šo maksimālo atalgojumu, vai viņš saņem nedaudz mazāk. Tas droši vien izriet no viņu darba apstākļiem."

Savukārt Upenieks sacīja: "Šo faktu es nezināju. Godīgi sakot, neesmu skatījies Staķa deklarāciju. (..) Jautājums, ko dara, cik ir vietnieku, ja ir nosacīti ministra birojs, tad, protams, var to visu savādāk noformulēt, nosaukt. Ja tev ir prezentācijas, vai tu pats brauc pie stūres, vai tev ir prezentācijas izdevumi, komandējumu izdevumi. Es domāju, ka tas ir jāskatās tīri kopumā. Vai es pērku ziedus pats vai par domes naudu un tamlīdzīgi. Es domāju, katrā situācijā, katrā pašvaldībā tas ir jāskatās kopumā. (..) Ja kāds grib, es gribētu teikt, ja kāds grib piepelnīties, šeit var daudz saņemt, tad, protams, var atnākt uz Krāslavu un strādāt Krāslavas novadā."

Staķim ir vietnieki trīs, Upeniekam viens. Staķim arī ir domes priekšsēdētāja birojs ar tā vadītāju un pieciem padomniekiem, un vēl 50 eiro ik mēnesi e-taloniem, kā arī domes dežūrauto, ja vajag. Upeniekam tas neesot, bet jāapbraukā viss novads. Vēl tā Baltkrievija aiz robežas, un visu jau nevar mērīt cilvēku skaitā.

"Mēs esam pierobežā, mēs visu laiku deklarējam – mēs tur ar baltkrieviem, mēs tur to, to un to, un pēkšņi – bah, un, ko tas nozīmē, ja šodien valsts no visa tā cieš, un tā principā ir katastrofāla situāciju uz šodienu, tad šitam mēram vai mēra vietniekam kādam citam, tas nozīmē, ka algu noņem uz pusi. Es tā nosacīti saku, bet ir valstiskās lietas, kur cietīs tā pašvaldība," pauda Upenieks.

Salīdzinājumam: blakus Krāslavas novadam, arī pierobežā, ir Ludzas novads. Pēc iedzīvotāju skaita tikai mazliet lielāks – ap 20 tūkstošiem iedzīvotāju, bet mēra Edgara Mekša (Zaļo un zemnieku savienība) alga šeit 2700 eiro mēnesī, proti, par aptuveni trešdaļu zemāka nekā Upeniekam. Arī Mekšam nav ne biroja kā Staķim, ne apmaksāta benzīna.

"Aizliegtais paņēmiens" vēl arī secināja, ka algu lielumam nav īsti arī nekāda sakara ar politisko piederību vai noteiktu partiju.

Piemēram, gadījumā ar Talsu novadu, kur nesen tika paaugstinātas varas pārstāvju algas, kā vieni no galvenajiem šī palielinājuma kritizētājiem uzstājās Latvijas Zaļās partijas (LZP) pārstāvji, kuri feisbukā rakstīja tā: "LZP uzskata, ka taisnīga atalgojuma modeļa izstrādei Talsu novadā vajadzēja detalizētāk apkopot informāciju par visu pašvaldībā strādājošo noslodzi, izveidot darba grupu, kur piesaistīt ekspertus, tai skaitā, iespējams, no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas.”

Tajā pašā laikā Jēkabpils novadā domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis, kurš arī saņem maksimālo atalgojumu un tādu saņēma arī pagājušajā gadā, ir tieši no LZP. Un no LZP ir arī Māris Zusts, Saldus novada domes priekšsēdētājs, kuram arī tiek izmaksāta maksimāli iespējamā alga.

"Ziniet, es īsti neskatos citu novadu vai pilsētu priekšsēdētāju atalgojumu. (..) Balsojums ir bijis par atalgojumu tad, kad šobrīd bija jaunais domes pārapstiprinājums, principā bez lielām izmaiņām pirms tam pieņemtos lēmumos un sistēmā."

Vēl kāds piemērs, ka partiju politikas te īsti nav – vienas partiju apvienības pat blakus esošās pašvaldībās: Jelgavas pilsētas mērs Andris Rāviņš (Zaļo zemnieku savienība (ZZS)), kuram mēnešalga ne tuvu nav maksimālā, proti, 2900 eiro mēnesī, bet Jelgavas novada domes priekšsēdētājam Ziedonim Caunem, arī no ZZS, ir maksimālā alga – 3732 eiro.  Uz maksimālo to palielināja šogad jūlijā.

Viņš skaidroja: "Pirmkārt, nemāku pateikt, kā aprēķina algu Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam. To es nezinu. Kā aprēķināja manu, es jums varu nosaukt. Ir tādi Ministru kabineta noteikumi Nr.1075 – Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, kurā 2.6. punkts raksta – īpaši lielas iestādes, iestādes, kurā ir nodarbināti vairāk kā 2,5 tūkstoši darbinieki. Tas mums ir sakarā ap apvienošanos ar Ozolniekiem, un 3.3. punkts – liela pašvaldība – vietējā pašvaldība, kurā iedzīvotāju skaits ir virs 20 tūkstošiem. Mums ir 35 tūkstoši. Līdz ar to, pamatojoties uz šiem diviem punktiem, man domes deputāti sakarā ar to, ka nākuši klāt šie divi punkti – iedzīvotāji un darbinieki, un 35 tūkstoši iedzīvotāji, noteica maksimālo valstī atļauto mēnešalgas likmi – [koeficients] 3,64. Un viss."

Zemo algu gals

Bet kāpēc citi mēri tik pieticīgi?

Preiļu novads. Domes priekšsēdētāja Ārija Vucāna (apvienība "Iedzīvotāji", Latvijas Reģionu apvienība un Jaunā konservatīvā partija) alga – 2000 eiro.

Viņš norādīja: "Ņemot vērā, ka Preiļu novads ir viens no tiem novadiem, kurš saņem līdzekļus no Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda, līdz ar to uzskatu, ka arī atalgojuma līmenim vajadzētu būt adekvātam, respektīvi, viņam, kā lai pasaka… Nosacīti tāda dotējama novada vadītāja algai nevajadzētu būt tikpat lielai kā donoru pilsētu, donoru novadu algām, jo es tiešām apzinos atbildību. Kopumā domājot valstiski, ir jāsaprot, ka ne visi novadi mums ir pašpietiekami finansiālajā ziņā."

Šogad esošā budžeta ietvaros algu arī nemainīs. Nākamgad – tad skatīsies.

"Jaunā budžeta kontekstā, acīmredzot, visiem deputātiem kopā viens no tādiem politiski izlemjamiem jautājumiem būs šis atalgojuma līmenis politiskajai vadībai un arī deputātiem, un tad konstruktīvi, izejot no situācijas ar budžetu, tad arī lemsim par to, vai bija nepieciešams paaugstināt, vai mēs varam palikt esošajā līmenī. Pieļauju, ka būs visdrīzāk nepieciešams atalgojumu, taču neprognozēju, ka pieaugums būs liels," viņš teica.

Daugavpils pilsēta, kur domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa ("Saskaņa") alga ir 2087 eiro "uz papīra", lai gan Daugavpils ir otra lielākā Latvijas pilsēta ar aptuveni 80 tūkstošiem iedzīvotāju.

Elksniņš norādīja: "Jau kopš vadu Daugavpils pilsētas domi no 2019. gada, tad viens no svarīgākajiem priekšlikumiem, ko mēs arī pieņēmām domes sasaukumā, bija iesaldēt politiskās vadības – domes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieku – algu, jo alga domes priekšsēdētājam un politiskām amatpersonām var augt tikai vienlaicīgi un tikai proporcionāli vidējā atalgojuma celšanas laikā visiem pārējiem pilsētas iedzīvotājiem. (..) Un šobrīd vidējā alga Daugavpils iedzīvotājiem sastāda ap 790 eiro, un šī alga ir vismaz par 40% vai pat 50% [mazāka] nekā vidējā tā pati alga galvaspilsētā. Un manā skatījumā domju priekšsēdētāju atalgojums var tikt celts un skatīts tikai un vienīgi kontekstā ar vadīto pašvaldību iedzīvotāju labklājību."

Taču zemākās algas rekords tomēr pieder nevis Elksniņam, bet Valkas domes priekšsēdētājam Ventam Armandam Krauklim (Vidzemes partija), kurš saņem 1870 eiro "uz papīra".

Viņš skaidroja: "Mēs vienkārši skatāmies uz kopējo algu līmeni pašvaldībā visās struktūrās, jo jau gadiem ilgi mums bāzes izdevumos naudas ir nepietiekami tādēļ, ka mums šajā budžeta aprēķinā neieiet tie iedzīvotāji, kas ir deklarējušies Igaunijā, un tad mēs katru gadu faktiski, ja tā var izteikties, vairāk nekā pusmiljonu eiro [zaudējam], līdz ar to viss kopējais atalgojuma līmenis  pašvaldībā, godīgi sakot, ir nepietiekams. (..) Un savukārt par manu konkrēto algu, protams, es jau nevaru izlekt uz pārējo fona, teiksim tā, un viens tad saņemtu labu algu un pārējie ne. Nu, tas būtu vairāk nekā dīvaini. Nu, kā tad es varētu saviem darbiniekiem skatīties acīs pēc tam?"

Komentējot kopējās atšķirības pašvaldību vadītāju atalgojumos, viņš norādīja, ka katrs novads pats vērtē, un vēlētājs vērtē, ko kurš pelnījis. "Es tomēr esmu decentralizācijas piekritējs. Es nedomāju, ka būtu ar normatīvo aktu jāpasaka, cik kurā pašvaldībā ir kāds atalgojums, jo galu galā situācijas atšķiras, un, pieņemsim, tā kā tā augstākais atalgojums arī Rīgas mēram – nu, tas ir vēl liels jautājums, vai tas ir atbilstošs tai atbildībai un arī, teiksim, vai tas ir motivējošs, lai tiešām spēcīgi cilvēki kandidētu kļūt par Rīgas vai kādas citas pašvaldības mēru," sacīja Krauklis.

Citi labumi

Taču viens ir alga, bet otrs –  dažādi labumi, daļu no kuriem pavisam oficiāli atļauj likums, bet daļu, par kuriem lēmusi pati pašvaldība. Arī par to, kādi labumi paredzēti priekšsēdētājiem,  "Aizliegtais paņēmiens" vaicāja 43 vietvarām.

Viens no populārākajiem papildu labumiem, ko izmanto domes vadītāji, ko pašvaldība lēmusi un ko pieļauj arī valsts pārvaldes Atlīdzības likums, ir papildu piemaksa, dodoties atvaļinājumā. Likumā noteiktais maksimālais apmērs – 50% no algas, un tādu apmēru daudzi pašvaldību vadītāji arī izmanto. Piemēram, Ludzas novadā, Mārupes, Ropažu, Saulkrastu, Smiltenes, arī Talsu novadā.  

Bet ir pašvaldības, kas lēmušas, ka 50% ir par daudz, un pabalsts ir mazāks. Dienvidkurzemes novadā, piemēram, 40%, Krāslavas – 25%, Jūrmalā – arī 25% no algas, Rēzeknē – 35%. Bet ir arī novadi, kas norāda – jā, likums atļauj, bet, nē, nekādas šādas ekstra atvaļinājuma naudas te nav.

Otrs izplatītākais bonuss ir veselības apdrošināšanas polises vai novada līdzmaksājums tās iegādei. Tādas, piemēram, ir Jēkabpils novada vadītajam, Augšdaugavas, Jelgavas, arī Kuldīgas, Olaines un citu novadu vadītājiem, bet arī šajā ziņā ir daudzi novadi, kas atbild – nē, nekā tāda nav.

Ļoti izplatīta ir arī mobilo telefona rēķinu apmaksa ar noteiktu limitu. Tas ir kādi 35 līdz 40 eiro mēnesī. Tiesa, šajā ziņā izceļas Liepājas dome, kur telefona limits domes priekšsēdētājam Gunāram Ansiņam ("Liepājas partija") ir 115 eiro mēnesī.

Taču ir, var teikt, arī ekskluzīvi bonusi. Daudziem domes priekšsēdētājiem – pat lielākajai daļai – tādu nav, bet daļai tomēr ir, un tie saistās ar transporta izmaksām.

Aizkraukles, Saldus, kā arī Valmieras domes priekšsēdētājam ir piešķirti dienesta auto, bet citos novados pašvaldības apmaksā mēra degvielas izdevumus.

• Ropažu novadā – limits 300 eiro;
• Salaspils novadā – mēnesī 1100 kilometru limits, ko apmaksā pašvaldība.

Citur to mēra litros:

• Cēsu novada vadītājam – limits 40 litri mēnesī;
• Kuldīgas – 125 litri mēnesī;
• Ķekavas – 200 litri mēnesī;
• bet absolūts limita rekords ir Limbažu novadā, kur domes priekšsēdētāja limits – 300 litri mēnesī jeb katru dienu mēnesī  10 litri.

Kur Limbažu novada vadītājs Dagnis Straubergs (Latvijas Reģionu apvienība) tā brauc?

"Jā, uz kurieni braucu. Man ir tā, ka, ja jūs paskatīsieties CV, man šķiet, ka tam kaut kur ir jābūt atrodamam, es esmu Zemkopības ministrijā divās padomēs, Pašvaldību savienības valdē. Tad es esmu, biju Rīgas plānošanas reģiona kādreiz padomes priekšsēdētājs. Tagad Vidzemes plānošanas reģiona padomes priekšsēdētāja vietnieks, esmu Uzraudzības komitejas loceklis Eiropas zivsaimniecības fondā. Un tas saistīts – kādreiz tās braukāšanas bija vairāk. Tagad attālināti, bet parasti tās sanāksmes notika Rīgā. (..) Un vēl – tagad Vidzeme iznāk. Cēsis, Valmiera. Bet nu attālinātajā laikā, man liekas, ka vispār knapi tur nekas nav notērēts."

Degvielu var tērēt daudz, bet algas ziņās Limbažu mērs bija "zemajā galā" – 2625 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Savukārt, ja runā par šādu kopvērtējumu – alga plus iespējamie bonusi, tad Latvijas līdere varētu būt Kuldīgas novada domes vadītāja Inga Bērziņa ("Kuldīgas novadam"):

• alga: gandrīz maksimālā jeb 3658 eiro mēnesī;
• telefona rēķina limits: 35 eiro mēnesī;
• degvielas limits: 125 litri mēnesī, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 180 eiro;
• tad vēl 40 eiro mēnesī par auto uzturēšanu, piemēram, maksas par stāvvietām;
• veselības apdrošināšanas polise 210 eiro apmērā gadā;
• vēl 100 eiro reprezentācijas izdevumiem tieši viņai.

"Aizliegtais paņēmiens" secināja, ka šādas pozīcijas nav nevienā citā Latvijas pašvaldībā – citur tie esot pašvaldības kopējā izdevumu katlā, nevis personalizēti.

Ar pašu Ingu Bērziņu raidījumam parunāt neizdodas, bet atbildes tika saņemtas no novada domes: “Dome ar lēmumu katru gadu nosaka reprezentācijas līdzekļu apmēru domes priekšsēdētājai. Šāda kārtība pašvaldībā pastāv jau vismaz 20 gadus.

(..) Pašvaldībai ir savi izstrādāti un apstiprināti noteikumi par reprezentācijas izdevumu uzskaites un norakstīšanas kārtību, attiecīgi domes priekšsēdētāja ar šiem līdzekļiem var rīkoties tikai noteikumos definētajā kārtībā.

(..) Noteikts, ka reprezentācijas izdevumos ietilpst visi izdevumi, kas saistīti ar delegāciju un atsevišķu personu uzņemšanu un amatpersonu vizītēm (tai skaitā izdevumi grāmatu, suvenīru, ziedu, telpu un galda noformēšanas priekšmetu, dzērienu, konditorejas izstrādājumu iegādei, ar reprezentāciju saistītu priekšmetu izgatavošanai, telpu nomai, kafijas paužu, brokastu, pusdienu un vakariņu rīkošanai).''

Ja reiz domes vadītajai ir tagad jāmaksā par šo visu, tad 100 eiro mēnesī jau pat varētu būt krietni par maz. Tiesa, pašvaldība gan arī norādīja, ka šogad no šiem domes vadītājai ieplānotajiem reprezentācijas izdevumiem izlietoti tikai 6%, savukārt degviela no plānotā  –  30%.

Pašvaldību priekšsēdētāju vietnieki un viņu algas

Domes priekšsēdētāju vietnieku maksimālā alga atbilstoši likumam ir zemāka nekā domes priekšsēdētājiem, proti, bāzes alga ir 1025 eiro un 29 centi, koeficients 3,2, Sanāk 3281 eiro mēnesī.

Maksimālās algas priekšsēdētāju vietniekiem noteikusi Rīga, Jūrmala un Ventspils un arī tie paši novadi, kas bija noteikuši maksimālās algas domes priekšsēdētājiem – Ādažu, Augšdaugavas, Jēkabpils, Jelgavas, Mārupes, Ropažu, Saldus, Siguldas un tagad arī Talsu. Vēl šim sarakstam klāt nāk Bauskas, arī Kuldīgas un Ogres novads.

Savukārt viszemākie atalgojumi vietniekiem, jau zem 2500 eiro, ir Balvu, Limbažu, Ludzas, Preiļu, Saulkrastu, Alūksnes, Gulbenes, Līvānu, Valkas un Krāslavas novadā, – bet viszemākās Daugavpilī, kur vienam domes priekšsēdētāja vietniekam alga ir 1890 eiro "uz papīra", bet otram – 1684 eiro. Kā jau skaidroja pilsētas mērs Elksniņš, tāda ir algu politika, lai īpaši neatšķirtos no daugavpiliešu dzīves līmeņa.

Pašvaldību deputāti un algas

Saskaņā ar likumu maksimālais, ko viņiem var maksāt, ir 1230 eiro mēnesī, bet atšķirībā no domes priekšsēdētājiem un vietniekiem, kas, esot amatā, strādā pilnu laiku, deputāti – ja viņiem nekāda amata nav, ir nodarbināti daļēji. Veidi, kā tas tiek vērtēts un kā par to tiek maksāts, mēdz atšķirties.

Piemēram, Ādažu novadā deputātiem ir noteikts, ka viņu stundu likme šajā gadā ir 7,69 eiro un maksimālais stundu skaits 160 stundas mēnesī. Ja nostrādā visas, tad pienākas arī visa maksimālā alga – 1230 eiro.

Jelgavas novads nolēmis, ka deputātam bez amata pilns darba laiks nekādi nesanāk, un dome maksā par 100 nostrādātām stundām mēnesī 670 eiro, plus vēl par 40 stundām – 280 eiro, ja deputāts arī piedalās komisiju darbā. Kopā 950 eiro, ja strādā visas stundas.

Ludzas novadā deputāta darba vajadzība savukārt novērtēta ar maksimāli 56 stundām mēnesī, par katru maksājot 10 eiro. Tātad maksimums 560 eiro.

Ogres novadā maksimums ir 103 stundas mēnesī – par katru 7,78 eiro, tātad 801 eiro mēnesī un papildus vēl ir dažādas piemaksas par darbu komisijās.

Alūksnes novadā – stundas likme ir 5,99 eiro, maksimālais stundu skaits – 90 stundas mēnesī. Kopā 540 eiro.

Viszemākie rādītāji šajā ziņā Preiļu novadā, kur stundas likme ir 5,50 eiro, savukārt maksimālais iespējamais darba stundu skaits mēnesī – 40 stundas, tātad, ja strādā visas, bruto alga 220 eiro.

Kā redzams, no pašvaldības uz pašvaldību atšķiras gan stundas likmes, gan arī maksimālais stundu skaits, kā novērtēta deputāta darba vajadzība. Redzot visu pašvaldību kopainu, jāsecina, ka lielākajā daļā pašvaldību maksimālo deputāta algu 1230 eiro pat gribot nevar saņemt.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) uzskata, ka tas nav pareizi un ka šāda sistēma šobrīd izriet no Valsts kontroles likuma redzējuma, ka ne tikai deputāta maksimālai algai, bet arī viņa darba stundas likmei jābūt zemākai kā domes vadībai, pat ja deputāts nestrādā 160 stundas. Savienība uzskata, ka labāk būtu, ka, jā, maksimālais atalgojums deputātam ir noteikts, bet ar stundu likmēm katra pašvaldība var operēt brīvāk.   

LPS skaidroja: "Likums nekādu sīkāku precīzāku formulu nepasaka, kā tad tiek noteikta šī atlīdzības likme. (..) Pašvaldību ieskatā un arī LPS ieskatā mēs to saredzam tā, ka, jā, mums ir jāpasaka, cik tad deputāts ir nostrādājis un ir šī maksimālā likme, kas ir noteikta likumā, ko drīkst izmaksāt deputātam, nepārsniedzot šo, līdz ar to arī tās stundas likme varētu sastāvēt un mainīties no pašvaldības uz pašvaldību. (..) Pašvaldība tomēr skatās pati, cik daudz viņi var atļauties samaksāt, un deputāti arī paši novērtē, cik daudz viņi paši var saņemt šo darbu tādā apmērā, lai tas savukārt neietekmētu jau funkciju izpildi pašvaldībai."

Valsts kontrole atzina, ka strīdi revīziju laikā 2017. un 2018. gadā ar pašvaldībām ir bijuši, bet...

"Ja netiek ievērotas kaut kur kādā gadījumā tās likumā noteiktās robežas, tad es teikšu, ka pašvaldības ļoti riskē, ļoti riskē saņemt kaut kādus pārmetumus no Korupcijas novēršanas un uzraudzības biroja, jo tā tiesu prakse, kā es teicu, šobrīd ir jau nostiprināta par likuma interpretācijām, taču, protams, ir zināmas elastības elementi, un, ja tie atbilst pašvaldības interesēm, tad pilnīgi noteikti tie būtu pieļaujami," norādīja Valsts kontrolē.

Būs izmaiņas

Šāda atalgojumu aina Latvijas pašvaldībās ir šobrīd, bet pavisam nesen, 16. novembrī, Saeima veica vairākas izmaiņas Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, ievērojami palielinot piemērojamos koeficientus bāzes algai gan Ministru prezidentam, gan arī ministriem, gan Saeimas deputātiem, gan arī varas pārstāvjiem pašvaldībās, kas, pirmkārt, ļaus algas noteikt lielākas šīm personām, gan arī citiem strādājošajiem valsts un pašvaldības pārvaldē.

"Primāri stāsts ir saistīts ar to, kā atlīdzības sistēma kā tāda un algu lielums valsts pārvaldē un tāpat arī pašvaldībās nodarbinātajiem nav pārskatīts kopš likuma pieņemšanas brīža. Tas ir kopš 2010. gada. Un ir jāsaprot, ka ļoti daudzas lietas dzīvē ir mainījušās, un arī algu apmērs. Mēs esam līdzinājuši ar privāto sektoru, mums ir tiešām lielas problēmas, mēs jūtam [grūtības] valsts pārvaldei piesaistīt kvalificētus nodarbinātos. Un līdzīga situācija šobrīd aizvien vairāk iezīmējās arī pašvaldību iestādēs tieši saistībā ar vadošiem amatiem, un lielā mērā to noteikti ietekmē arī administratīvi teritoriālā reforma, kad apvienojas vairākas pašvaldības kopā un būtībā šīs iestādes arī apvienojās," sacīja Valsts kancelejā.

Kādi būs jaunie koeficienti?

Par bāzes algu aprēķinam ņemti pašreizējie 1004 eiro.

Ministru prezidentam koeficients šobrīd 4,93, būs 7. Tātad maksimālā alga – 7028 eiro.

Saeimas deputātiem koeficients šobrīd 3,2, būs 3,5 – alga 3241 eiro.

Bet pašvaldību vadītājiem un pašvaldību deputātiem šajā ziņā ir vēl viens jaunums, proti, likums tagad nošķir, kas ir liela un kas ir mazāka pašvaldība, un koeficienti ir atšķirīgi. Un savs ­– Rīgai.

Rīgas domes priekšsēdētājs: līdz šim koeficients kā visiem pašvaldību vadītājiem bija 3,6, bet turpmāk 6, kas nozīmē, ka maksimālā alga – 6152 eiro "uz papīra" līdzšinējo 3732 eiro vietā.

Pašvaldību vadītājiem, kuru pašvaldībās iedzīvotāju skaits ir virs 20 tūkstošiem, līdz šim koeficients bija 3,64, bet turpmāk būs 5,2, kas nozīmē, ka maksimālā alga – 5332 eiro.

Bet tiem mēriem, kuru pašvaldībām iedzīvotāju skaits ir mazāks par 20 tūkstošiem, šobrīd koeficients ir 3,64, bet turpmāk būs 4,2. Lielāks, taču vairs ne tāds kā Rīgas mēram, tāpēc Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Upenieks nu vairs Rīgas mēra Staķa lieluma algu saņemt nevarēs.

Koeficientu palielinājumi pēc tāda paša principa būs arī domes deputātu vietniekiem. Piemēram, Rīgas mēra vietniekam turpmāk koeficients būs 5,2, kas nozīmē, ka maksimālā alga – 5332 eiro līdzšinējā 3281 eiro vietā.

Un lielāki koeficienti būs arī pašvaldību domes deputātiem. Arī te dalījums pēc pašvaldības lieluma.       

Līdz šim visiem bija koeficients 1,2, bet turpmāk Rīgā tas būs 1,7, savukārt lielākajās pašvaldībās – 1,6, bet mazākajās – 1,5.

Attiecībā uz deputātu algām Latvijas Pašvaldību savienība ir panākusi savu, proti, turpmāk jau katra pašvaldība pieļautās deputāta maksimālā algas ietvaros pati varēs izdomāt kārtību, kādā un par ko to maksās.

Valsts kancelejā skaidroja: "Mēs atsakāmies no jēdziena "nostrādātās faktiskās stundas" viena iemesla pēc. Tāpēc, ka ir jāsaprot, ka pašvaldību deputāti pamatā strādā kaut kur citur un viņi sanāk tikai uz sēdēm, līdz ar to mēs dodam diezgan brīvas rokas pašvaldībām nepārkāpt likumā noteikto, bet pašām izveidot savu darba samaksas sistēmu."

Attiecībā uz pašvaldībām šī jaunā kārtībā stājas spēkā no nākamā gada vidus, bet jāatgādina, ka jaunie koeficienti nenozīmē automātisku algas palielinājumu – tie nosaka augšējās robežas jeb algu griestus, bet par to, vai, kad un kāpēc algas palielināt, lemj katra pašvaldība pati.