Kampaņas “Mana jūra” laikā jau desmito gadu notiek Latvijas pludmaļu monitorings, pēc nejaušības principa izvēlētās teritorijās uzskaitot atrastos atkritumus. Šī gada rezultāti esot sliktāki nekā pērn, un vidēji uz katriem 100 metriem piekrastē atrastas 266 atkritumu vienības. Karostas pludmale kampaņas dalībniekus šovasar šokējusi.
“Tas bija kaut kas, ko tiešām neesmu redzējis Latvijā šo desmit gadu laikā – pludmale bija noklāta ar plastmasas atlūzām, vieglo maisiņu daļām,” stāstīja Vides izglītības fonda vadītājs Jānis Ulme.
Krietni mazāk atkritumu kampaņas laikā atrasts Liepājas centra un dienvidrietumu pludmalēs, tomēr to esamība Ulmem likusi apšaubīt, vai tur tiešām drīkst plīvot zilais karogs, kas apliecina apkārtējās vides tīrību.
Liepājas pašvaldība par kampaņas rezultātiem ir nepatīkami pārsteigta, norādot, ka pludmalēs uzkopšana notiek tikpat intensīvi kā citus gadus. Karostā to, vadoties pēc nepieciešamības, veic pašvaldības aģentūra “Nodarbinātības projekti”, pārējās abās pludmalēs katru dienu to dara uzņēmums “NJ Pakalpojumi”. Pēc viņu teiktā, centra un dienvidrietumu pludmalēs ik rītu pielasa līdz 15 maisiem atkritumu.
“Atpūtnieku šogad ļoti daudz, līdz ar to atslābt nevaram nevienu mirkli, darbs ir visu laiku. Cilvēki ir slinki, negrib aiziet līdz gružkastei, kaut ko ierušina zemē. Līdz ar to mēs pārejam pāri, bet to varbūt neredzam, un dienas laikā kāds, ceļot smilšu pilis, ir kaut ko izracis,” stāstīja “NJ Pakalpojumi” projektu vadītājs Ģirts Mūrnieks.
Liepājā pludmalēs apņēmušies uzlabot situāciju.
“Palielināsim gružu savākšanas biežumu, intensitāti – arī ziemas periodā, pavasarī, arī sezonas laikā. Paplašināsim zonas – arī ārpus Zilā karoga zonas,” stāstīja Liepājas Komunālās pārvaldes vadītājs Jānis Neimanis.
Komunālā pārvalde vēlas iegādāties arī jaunu smilšu sijātāju, jo pašreizējais atkal saplīsis. Nepieciešamā summa gan vēl nav aprēķināta.
“Jāpastiprina izglītojošie pasākumi, jo tie ir cilvēki, kuri nāk pludmalē ar pilniem traukiem, bet tukšos kaut kā grūti iznest no peldvietas. Pašvaldība turpinās strādāt, lai šo Zilo karogu saglabātu,” norādīja Liepājas domes Vides nodaļas vadītāja Dace Liepniece.
Faktu, ka piekrastes tīrība Latvijā pasliktinājusies, kampaņas “Mana jūra” pārstāvji skaidro ar pandēmijas sekām – katra bulciņa tagad tiek pārdota atsevišķā iepakojumā, lietojam sejas maskas, tāpēc arī atkritumu apjoms pieaug. Otrs iemesls esot daudzviet izbūvētā pludmales infrastruktūra, kas pievilina lielāku atpūtnieku skaitu.
“Vairs ar tikai apsaimniekošanu jeb “trubas gala pasākumiem” situāciju saglābt un uzlabot nevar, ir jābūt preventīvai rīcībai,“ norādīja Vides izglītības fonda vadītājs Ulme.
Viņš domā, ka situāciju pozitīvi ietekmēs depozītsistēmas ieviešana, kā arī Eiropas Savienības direktīva par vienreizlietojamu plastmasas priekšmetu ražošanas ierobežojumu.
