Vilnītis stāstīja, ka Liepājai un tuvumā esošajiem novadiem ir dažādi mērķi. Pilsēta vēloties strādāt, lai tiktu attīstīta osta, dzelzceļš, lidosta, kā arī investīciju piesaiste. Savukārt novados tās vairāk esot dabas bagātības, meliorācija un meži. Tāpat lauku reģionos izaicinājums esot izglītības un sociālie jautājumi.
Ja Liepāja tiks apvienota ar vairākiem novadiem, pilsētai savi resursi būs jāvelta nevis konkurencei ar citām pilsētām par ostu un investīcijām, bet jānodarbojas ar jau iepriekš minētajiem jautājumiem. Tādējādi Liepāja pazaudēšot spēju konkurēt.
Administratīvi teritoriālajā reformā Liepāju plānots apvienot ar Aizputes, Durbes, Grobiņas, Nīcas, Pāvilostas, Priekules, Rucavas un Vaiņodes novadiem. Vilnītis aicina saglabāt Liepāju kā atsevišķu teritoriālo vienību, bet astoņus novadus apvienot, veidojot vienu kopīgu Lejaskurzemes novadu. Arī paši novadi esot gatavi šādam kompromisam un nevēloties apvienoties ar Liepāju.
KONTEKSTS:
Administratīvi teritoriālā reforma ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm. Saeima martā akceptēja reformas turpināšanu.
Reformā pašvaldību skaitu plāno samazināt no 119 līdz 35, kuru funkcijas gan netiks mainītas. Pašvaldības veidos ap lielākām pilsētām un attīstības centriem, bet bez lauku teritorijām būs tikai Rīga un Jūrmala. Līdzšinējās administratīvajās robežās saglabāsies Rīgas un Jūrmalas pilsētas, kā arī Līvānu, Alūksnes un Gulbenes novadi. Pārējās pašvaldības skars apvienošana.
