Kā norādīja Poņemeckis, par katru kuģi, kurš vēlas ienākt Liepājas ostā, tiek saņemta Aizsardzības deklarācija, kurā, atbilstoši Starptautiskajai kravu loģistikas un ostu informācijas sistēmai (SKLOIS), ir iekļauta visa prasītā informācija par kuģi, tostarp pēdējās 10 ostas, kurās tas piestājis.
Zināms, ka kuģis piesaistīts gāzes cauruļvada “Nord Stream 2” iegremdēšanai jūrā, turklāt līdz šim kuģis vairākas reizes ielaists Vācijas ostā.
“Lai kuģis varētu ienākt Liepājas ostā, tam jāsaņem atļauja no Latvijas Krasta apsardzes, Robežsardzes un Valsts ieņēmumu dienesta. Tikai tādā gadījumā, ja šādas atļaujas ir, Liepājas ostas Kuģu kustības dienests ļauj kuģim ienākt ostā. Tā tas noticis arī šajā gadījumā. SKLOIS deklarācijā visi valsts dienesti snieguši atļauju kuģim ienākt ostā,” norādīja Poņemeckis.
Viņš arī akcentēja, ka informāciju par aizdomīgiem kuģiem, kravām vai ko tamlīdzīgu sniedz valsts atbildīgie dienesti, tai skaitā Latvijas Krasta apsardze un Latvijas Jūras administrācija, un tādos gadījumos arī tiek veiktas nepieciešamās darbības. Visbiežāk tas esot saistīts, piemēram, ar bīstamām kravām, neprecīziem pavaddokumentiem.
Liepājas SEZ pārvaldes pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis atzīmēja, ka pēc informācijas izskanēšanas TV3 raidījumā “Nekā personīga” Liepājas SEZ pārvaldes darbinieki atkārtoti sazinājās ar atbildīgajām valsts institūcijām, lai pārliecinātos, vai nav notikusi kāda kļūda SKLOIS sistēmā, vai ir noteikti kādi ierobežojami vai sankcijas. “Tika saņemts apstiprinājums no valsts drošības institūcijām, ka nav nekādu ierobežojumu, kāpēc kuģis nevarētu atrasties Liepājas ostā,” norādīja Hmieļevskis.
Zem Krievijas karoga kuģojošais velkonis “Yury Topchev” pameta Liepājas ostas teritoriju. Tosmares kuģu būvētavā tas uzturējās pēdējās dienas, kur tam tika veikti nepieciešamie remontdarbi.
Ostā atzīmēja, ka kuģis pieprasījumu ienākt Tosmares kuģu būvētavā atsūtījis 2. aprīlī, kad arī pietuvojies Liepājas ostas teritorijai, taču laikapstākļu dēļ ienācis tikai 6. aprīlī.
“Tas kuģis četras dienas stāvēja reidā, tā kā varas iestādes varēja iepazīties ar kuģi, kas plāno nākt iekšā. Visas iestādes šī kuģa ienākšanu apstiprināja. Tas tika izdarīts pirms ostas pārvaldes apstiprinājuma,” atzina Poņemeckis.
Ārlietu ministrijā (ĀM) skaidroja, ka ir divu veidu sankcijas – starptautiskās jeb Eiropas Savienības un Apvienoto Nāciju Organizācijas, kas Latvijai jāievēro. Tomēr šajā gadījumā neievērotas ASV nacionālās sankcijas, kas uz Latviju tiešā veidā neattiecas.
ĀM preses sekretārs Jānis Beķeris norādīja: “Nav nekas pretlikumīgs noticis. To arī kuģotāji var izstāstīt, ka nekas neliedz tādam kuģim ienākt ostā. Taču Latvijā komersanti, piemēram, finanšu pakalpojumu sniedzēji, var būt paši ieinteresēti neveikt nekādu saimniecisko darbību ar šādām sankcijām pakļautām personām, lai nesarežģītu savu turpmāko darbību, tajā skaitā arī attiecības ar ASV.”
KONTEKSTS:
Liepājas ostā 6. aprīlī iebraucis ledlauzis “Yury Topchev”, kas ir Krievijas gāzesvada “Nord Stream 2” būvniecības darbu kuģis un kura īpašnieks ir iekļauts Amerikas Savienoto Valstu (ASV) sankciju sarakstos, vēsta TV3 raidījums “Nekā personīga”.
Tas 1. aprīlī atstājis Vācijas ostas Mukranas ūdeņus, kas ir viena no bāzes vietām cauruļvada “Nord Stream 2” būvniecības darbiem.
“Yury Topchev” atbalsta darbos piesaistīts kuģim ar nosaukumu “Fortūna”, kas ar īpašu aprīkojumu veic jaunā gāzes cauruļvada iegremdēšanu jūras dzīlēs. Kopš šī gada janvāra kuģis “Fortūna” ir iekļauts ASV sankciju sarakstos.
Arī Liepājā iebraukušā kuģa īpašnieks – kompānija “LLC Kok-Sok-Him-Trans” – ir pakļauta ASV sankcijām, kas tapa pēc Krievijas militārajām operācijām Ukrainā.
Kā vēsta raidījums, kuģa radara signāls rāda, ka tas šobrīd atrodas Liepājas kuģu remonta dokā, kur tam, visticamāk, tikšot veikta bortu krāsošana.
Ne robežsardze, ne osta neuzņemas atbildību, ka būtu bijis jāvērtē ASV sankcionētam uzņēmumam piederoša kuģa iebraukšana Latvijas ūdeņos, atzīmē raidījums. Robežsardzē skaidrots, ka viņu cilvēki pārbaudot tikai kuģu apkalpes locekļu pases, bet par pārējo atbildot Ostas pārvalde. Savukārt Liepājas Ostas pārvaldē apgalvots, ka par atļauju kuģim ienākt teritorijā lemjot tikai un vienīgi robežsardze.
Ārlietu ministrija savukārt skaidrojusi, ka Latvijas likumos Kriminālatbildība paredzēta par Eiropas Savienības un ANO sankciju pārkāpšanu. Savukārt finanšu nozares pārstāvji atzīmē, ka banku sektors ņem vērā arī ASV sankcijas, attiecīgi – ja, piemēram, šī kuģa īpašnieks, kas atrodas ASV “melnajā sarakstā”, gribēs maksāt par kādiem pakalpojumiem Latvijas teritorijā, varot rasties problēmas.
