1954. gadā Liepājā nonāca darba vagons, kas pirms tam darbojās Kuldīgas kūdras fabrikā. Uzņēmuma “Liepājas tramvajs” galdniecībā vietējie meistari šo koka vagonu pārbūvēja par sniega tīrītāju.
Pēdējā rekonstrukcija veikta pirms diviem gadiem, kad remontēts tā motors, nomainītas rotējošās birstes no metāla uz kaprona, kā arī atjaunota vagona virsbūve.
Senākos laikos visus tramvaja vagonus vadīja, stāvot kājās, izmantojot tikai rokas mehānismus, un šīs iekārtas palikušas nemainīgas.
Šīs specifikas dēļ ne visi tramvaju vadītāji māk braukt ar to.
“Viņš uz akumulatoriem darbojas tāpat kā mūsu tramvaju vagoni uz akumulatoriem, un tāpat viņš – pie 600 voltu sprieguma. Tā mēs viņu iedarbinām un tā arī braucam – tāpat kā ar tramvaju, tikai vienīgā specifika ir tā, ka ar rokām braucam, kājas nav jāaiztiek kā ikdienā,” stāsta SIA “Liepājas tramvajs” tramvaja vadītājs, instruktors Uldis Jaunsleinis.
“Šādā izskatā, kāds viņš tagad ir, tika uzbūvēts 1954. gadā. Viņam ir godpilnie 65 gadi pienākuši – pensijas vecums, bet pensijā viņš vēl netaisās iet. Bet globālajā tīmeklī ir atrodamas ziņas, ka īstenībā tas vagons, uz kā pamata uzbūvēja šo konkrēto vagonu, ir ražots pirms 120 gadiem. Un tas ir vienīgais, kas joprojām darbojas no tā laika būvētajiem šī modeļa vagoniem,” saka SIA “Liepājas tramvajs” valdes loceklis Aigars Puks.
Šo vagonu Liepājas tramvaja darbinieki dēvē par “Sniegbaltīti”, un darbs ar to galvenokārt tiek organizēts naktīs, kad satiksme un cilvēki uz ielām ir vismazāk, jo birstes, kas rotējot tīra sniegu no sliedēm, to aizmet līdz pat 5 metru attālumam.
Pagājušā ziemā pilsētas ielās tas izbraucis astoņas reizes, bet šajā sezonā pagaidām tikai vienu.
“Sniegbaltītes” uzturēšanas izmaksas ir salīdzinoši nelielas, un darbs, ko tā paveic, ir neatsverams. “Liepājas tramvaja” vadība stāsta, ka šis sniega tīrītājs darbosies līdz brīdim, kad tiks rasta iespēja to nomainīt pret jaunu.
Nākotnē šis unikālais vagons, iespējams, būs galvenais ekspozīcijas objekts plānotajā Liepājas tramvaja muzejā.
