Zaļžubītes Liepas pagasta “Viesturos” mājo ik gadu. Saimniece Valda Rozenberga stāsta, ka šogad tās atlidojušas agri pavasarī, un, tā kā laikapstākļi tad bija ļoti mainīgi, saimniece, kā ierasts, tās piebarojusi. Šis gan nav pirmais gads, kad zaļžubītēm viņa dod papildu barību, taču pirmo reizi Valda piedzīvo situāciju, ka putni iet bojā.
Jau martā viņa atrada beigtu dzilnīti, pēc tam bojā gājusi arī stērste un pelēkā zīlīte, bet pēdējās nedēļās viena pēc otras mirst zaļžubītes.
Ir dienas, kad saimniece atrod pat četrus putnu līķus. Tā kā PVD iedzīvotājus aicina ziņot par slimiem vai vienkopus vairāk nekā pieciem atrastiem beigtiem putniem, atbildīgos dienestus Valda informējusi, taču gaidīto atsaucību nav saņēmusi.
“Viņi vienkārši bija pārsteigti, ka es griežos ar šādu problēmu, jo viņiem pārsvarā ir mājdzīvnieki, bet nu šādi putni laikam tajā reģistrā nav. Tā var iedomāties - nu un tad, putns, bet mēs esam viena barības ķēde. Es nezinu, kādai nelaimei jānotiek, lai kaut ko darītu,” saka Rozenberga.
Tikai pirmdien, kad Vidzemes televīzija tikās ar Zemkopības ministriju, PVD speciālisti devās pie saimnieces, lai sāktu situācijas izpēti un noskaidrotu putnu nāves cēloni. Šobrīd zinātniskā institūta “Bior” speciālisti veic diagnostiku - primāri pārbaudot, vai putniem nav putnu gripa vai Ņūkāslas slimība.
“Par to putnu gripu bija masveidā jāziņo tad, kad konstatēja un kad bija aktuāla gājputnu migrācija. Tā kā Latvijā netika konstatēta putnu gripa, tad arī mēs nedaudz varbūt atslābām. Tas nenozīmē, ka nevar būt [putnu gripa]. Viņa jau var būt,” norāda dienesta Ziemeļvidzemes pārvaldes veterinārā inspektore Inga Laizāne.
Speciālisti veiks pilnu putna līķa sekciju, lai arī pārliecinātos, vai nāves cēlonis nav saimnieces dotā papagaiļu barība.
Ornitologs Jānis Priednieks stāsta, ka vasarā putnus nevajadzētu piebarot, jo tiem daudz vērtīgāka ir dabā pieejamā barība, tomēr tas, viņaprāt, nav iemesls vairāku putnu bojāejai. Tā kā zaļžubītes pārtiek arī no nezāļu sēklām un graudaugiem,
viņš pieļauj, ka tās, visticamāk, varētu būt saindējušās no tuvējiem labības laukiem, jo bieži vien to apstrādē saimnieki izmanot dažādas ķīmiskas vielas.
“Viņas noteikti lido baroties vai nu uz atmatām, kur ir nezāļu sēklas, bet varētu būt arī, ka ar graudaugiem viņas barojas. Varētu būt kaut kāds “raundaps” [ķīmiska viela] lietots. Tā kā tā varētu būt saindēšanās,” pieļauj Priednieks.
Par patieso putnu nāves cēloni Valda uzzinās pēc nedēļas, kad būs zināma precīza diagnoze. Tikmēr Priednieks aktualizē jautājumu - vai atbildīgās iestādes pietiekami uzrauga to, kādas ķīmiskas vielas tiek izmantotas lauksaimniecības zemju apstrādē.
