Ceļi un tīrumi zem ūdens
LTV žurnālists Toms Bricis ziņoja, ka notikušo var dēvēt pat par gadsimta plūdiem, jo īsā laikā nolija pat ceturtdaļa no gada normas.
Lietus nav mitējies divas diennaktis, un Latgalē zemniekiem ne vien nenovāktie siena ruļļi tīrumos slīkst ūdenī, arī labība daudzviet ir zem ūdens. Kārsavas novadā vien zem ūdens ir ap 1000 hektāru sējumu.
Tāpat Kārsavas novadā izskaloti vairāk nekā 70% novada ceļu, liela daļa nav izbraucami. Kritiska situācija izveidojusies zemnieku saimniecībās.
Pilnībā pārrauts arī viens no Rēzeknes novada ceļiem, kurš vien aizvadītajā gadā pilnībā remontēts un kurā ieguldīts vairāk nekā 60 tūkstoši eiro. Nu ceļš pārplūdis, no ārpasaules nošķirot arī kādu saimniecību. Skolas laikā pa šo ceļu kursē skolas autobuss.
Autoceļš Viļaka - Kārsava (P45) pie Pazlaugas (37,4 km) slēgts satiksmei plūdu dēļ. pic.twitter.com/buzlp5WFUN
— Latvijas Valsts ceļi (@LVceli) August 24, 2017
Arī “Latvijas valsts ceļi” informēja, ka Latgalē satiksmei slēgti divi vietējās nozīmes ceļi, kā arī ceļa posms Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne (A13).
Vēlāk slēgts arī ceļa posms Krievijas robeža (Grebņeva)-Rēzekne (A13), kur ir izveidojies izskalojums un ūdens plūst pāri ceļam.
Ūdens pagrabos un pie mājām
Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta iedzīvotājas Marijas jau rīta pusē zvanījusi un sūdzējusies pašvaldībā par ūdeni mājas pagrabā. Viņai applūdusi kurtuve un ūdens gar pamatiem draud ieplūst arī mājā.
Pensionāre Marija izrāda blakus mājai esošo notekūdeņu aku, kas vairs nespēj uzņemt ūdeni, tāpēc ūdens krājas visapkārt viņas mājai. Pagasta attīrīšanas iekārtas ir pārpludinātas, no tās ceturtdien izsūknēts 300 tonnas ūdens.
Kā zina stāstīt vietējās komunālās saimniecības pārzinis Aivars Šķesters, šāda situācija, kad vasaras mēnešos lietavas nodara ievērojamus zaudējumus, pagastā nav bijusi vismaz gadus 15.
Viņš arī rāda apkārtējos pašvaldības un valsts ceļus, kas daudzviet pārrauti un izskaloti. Lielu lomu šeit spēlējot arī pa pagasta teritorijā esošā Īčas upe, kas no krastiem parasti iziet vien pavasara plūdos.
Lietavu radītos finansiālos zaudējumus, kamēr nokrišņi nav mitējušies, Rēzeknes novada pašvaldības vadītājs Monvīds Švarcs vēl nosaukt nevar. Tomēr jau tagad skaidrs, ka būs jāvēršas Vides un reģionālās attīstības ministrijā, lai saņemtu līdzekļus neparedzētiem gadījumiem.
Šīs ir spēcīgākās lietavas pēdējo gadu laikā. Vēsturiski augustā lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā fiksēts 1972. gada 23. augustā Kurzemē, Nīcas novadā, kad tur nolija 150 litru uz kvadrātmetru.
Ceļš Kārsava -Rēzekne iegruvis. Viens no lielākajiem ūdenskritumiem šobrīd valstī pic.twitter.com/SE6zZ91vHt
— Toms Bricis (@boms_tricis) August 24, 2017
