58% Līgatnes skolas vecuma bērnu mācās ārpus novada. Tas ir skaidrs mājiens, ka vecākus un bērnus vietējā izglītība līdz galam neapmierina. Šādu secinājumu izdarījusi novada pašvaldība un apņēmusies reorganizēt mācību vidi un saturu.
Patlaban novadā ir viena - Līgatnes novada vidusskola, kas darbojas divās ēkās. Nedaudz vairāk par 20 bērniem mācās Augšlīgatnē, bet lielākā daļa skolēnu ir 6 kilometrus attālajā Līgatnes pilsētā.
Plāno pārmaiņas ne tikai skolās, bet arī izglītības saturā
Bet jau no septembra Līgatnē saglabās vidusskolu, taču ar mērķi tuvāko 3-4 gadu laikā atteikties no vidusskolas posma un pārtapt par pamatskolu.
Tikmēr Augšlīgatnē jau šajā septembrī no nulles veidos pilnīgi jaunu sākumskolu, kurā īpašu uzsvaru liks uz inovatīvām mācību metodēm. Šogad te uzņems tikai 1.klasi, nākamgad pirmo, otro un tā pakāpeniski uz priekšu.
Pēc četriem gadiem pašvaldība vērtēs jaunās skolas dzīvotspēju, un, ja rezultāts apmierinās, plāni ir vēl tālejošāki.
Izdošanās gadījumā jaunā Augšlīgatnes skola turpinās augt līdz pamatskolas līmenim. Bet Līgatnes pilsētā, visticamāk, saglabās tikai sākumskolu.
Vidusskolas posmu skolēnus aicinās apgūt kādā no tuvējām lielajām pilsētām.
Šāds pēc pašvaldības domām būtu Līgatnes ideālais skolu tīkls. Taču vēl būtiskāk par skolu veidiem ir iecerētās pārmaiņas mācīšanās saturā un formā, uzskata Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (“Vienotība”).
“Mēs varam uztaisīt modernas skolu ēkas, mēs visu ko varam izveidot modernu. Bet, ja mēs neieliksim jēgpilnu un bērniem, šī brīža paaudzei interesējošu mācību saturu, tad tam būs maza jēga,” atzina Šteins.
Reformētajās skolās paliks tikai labākie pedagogi. Pēc vairāku līmeņu vērtēšanas no 24 darbu saglabās 17-18 motivētākie.
Jaunajai Augšlīgatnes skolai augsti kvalificētus pedagogus vispār meklē “no malas”.
Vecākus interesē detaļas
Plāna sabiedriskās apspriešanas laikā Līgatnes Kultūras pilī kardinālas iebildes vecāku komentāros nebija saklausāmas. Galvenie jautājumi ir par detaļām - kurš un kā vērtē skolotājus, kā panākt, lai ieceres strādātu dzīvē.
Četru bērnu tēvs Jānis Ramāns vērtēja, ka ieceres prezentācija vairāk līdzinājās reklāmas saukļiem – kā mēs visi iedomājamies, kādai ir jābūt ideālai skolai.
“Bet vai tas viss īstenosies un tiešām šīs vērtības, par kurām tika runāts, tiks iedibinātas skolā, un kā tās realitātē darbojas, tur būs jāvēro līdzi vecākiem un jāskatās, vai tās izmaiņas ir pozitīvas,” sprieda Ramāns.
Tikmēr līgatniete Gunta Viļuma, kuras četri bērni šobrīd mācās gan šeit, gan Rīgā un Siguldā, pēc apspriešanā dzirdētā apsver iespēju visus vest atpakaļ uz vietējām skolām.
“Šis jaunais modelis, manuprāt, ir ļoti progresīvs un uzrunājošs,” atzina Viļuma.
Skolotāji pārmaiņas atbalsta, bet nedaudz nobažījušies par darbavietām
Priecīgi par pašvaldības interesi celt izglītības kvalitāti. Vēl neziņā, kā precīzi uz papīra rakstītais īstenosies dzīvē. Un daļa mazliet nobažījušies par darba saglabāšanu. Tā vērtējams novada skolotāju noskaņojums šobrīd. Taču kopumā LTV uzrunātās skolotājas pārmaiņas atbalsta.
“Mana dzīves filozofija ir tā, ka stāvošs ūdens sasmok, bet upe – tā ir tekoša, un principā es uzskatu, ka tas, kas šajā brīdī ir svarīgi, lai filozofija būtu – pastāvēs, kas mainīsies. Ja no pašvaldības būs atbalsts, tad tas ir īstenojams,” uzskata Līgatnes novada vidusskolas skolotāja Baiba Aizupiete.
Līgatnes novada vidusskolas skolotāja Aija Ziediņa atzina, ka skolotāji jūt - arī vecāki ir ieinteresēti pārmaiņās “un ļoti atbalstoši, it īpaši mazāko bērnu vecāki”.
Ar mūsdienīgāku mācību pieeju novads arī cer atvilināt atpakaļ vismaz daļu uz citām skolām aizgājušo, jo pašreiz Līgatnē mācās mazāk nekā puse novada skolas vecuma bērnu.
