Atbalstītais Nacionālās apvienības (NA) deputāta Jāņa Dombravas priekšlikums paredz noteikt, ka “Rīga ir Latvijas Republikas galvaspilsēta. Latvijas Republikas galvaspilsēta nodrošina vienlīdzīgus pakalpojumus visiem Latvijas Republikas iedzīvotājiem neatkarīgi no to deklarētās dzīvesvietas.”
Dombrava skaidroja, ka pašlaik rīdzinieki, atšķirībā no citiem valsts iedzīvotājiem, var saņemt atlaides sabiedriskajā transportā, mazāk maksāt par stāvvietām un lētāk saņemt citus pakalpojumus.
Deputāts Jānis Iesalnieks (NA) norādīja, ka pašlaik Rīgā deklarētie ir “priviliģētākā stāvoklī, nekā citu pilsētu iedzīvotāji”, un ar likuma grozījumiem to paredzēts mainīt.
Rīgas pašvaldība pirms vairākiem gadiem ieviesa “Rīdzinieka karti” pilsētā deklarētajiem iedzīvotajiem. Šīs kartes īpašnieki var saņemt vairākas atlaides pašvaldības un tās sadarbības partneru pakalpojumiem.
Nils Ušakovs Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka priekšlikums ir pretrunā ar to, kā funkcionē pašvaldības visā Latvijā un visā Eiropā, kur galvenais princips – cilvēks maksā nodokļus savai pašvaldībai, un tālāk pašvaldība nodrošina pakalpojumus saviem iedzīvotājiem.
Ušakovs uzsvēra, ka Rīga ir tāda pati pašvaldība kā jebkura cita, ja runā par noteiktām tiesībām un pienākumiem, un tādā gadījumā principu maiņa jāattiecina arī uz citām pašvaldībām, jāatceļ jūrmalnieka karte, Daugavpils piešķirtas privilēģijas.
Rīgas mēra ieskatā Saeimas atbalstītā norma ir pretrunā ar pastāvošo regulējumu, bet, ja to pieņems, tad valstij būs jānodrošina arī attiecīgais finansējums, jo
uzlikt rīdziniekiem pienākumu par saviem nodokļiem “nodrošināt pakalpojumus visiem Latvijas iedzīvotājiem, būtu liels gods, bet Rīgas dome ir Rīgas dome, nevis Latvijas dome”, un šāda pieeja nebūtu taisnīga.
Priekšlikuma autors Jānis Dombrava Latvijas Radio raidījumā “Pēcpusdiena” skaidroja, ka pašlaik Rīgas domes vadība sašķeļ sabiedrību un pretnostata rīdziniekus pret pārējiem iedzīvotājiem, bet Rīga ir galvaspilsēta, nevis vienkārši pašvaldība, tāpēc pamatā būtu skatāmi jautājumi par sabiedrisko transportu, stāvvietu izmantošanu.
Dombrava gan piekrita, ka var diskutēt arī par citu pašvaldību praksi, bet šī norma noteikti jāievieš galvaspilsētai , ņemot vērā arī milzīgas ekonomiskās atšķirības, Rīgas ekonomisko nozīmi.
Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība padomniece reģionālās attīstības jautājumos Ivita Peipiņa raidījumā “Pēcpusdiena” pauda, ka Saeimas atbalstītā norma būtu pretrunā ar pašreizējo likumdošanu.
Turklāt šis likums nav īstais, lai runātu par pašvaldību pienākumiem nodrošināt pakalpojumus, tas runā par to, kā veidotas teritorijas Latvijā, norādīja Peipiņa.
Saeima ceturtdien arī atbalstīja priekšlikumu papildināt regulējumu ar definīciju par apdzīvotu vietu “mazciems”.
Plānots noteikt, ka mazciems ir vēsturiski izveidota apdzīvota vieta ar dominējošu izklaidu vai dominējošu koncentrētu apbūvi, kurai novada teritorijas plānojumā nav noteiktas robežas un tās nosaukums ir iekļauts Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Vietvārdu datubāzē.
Paredzēts, ka tāpat kā ciemiem, arī mazciemiem nosaukumus piešķirs un tos pārdēvēs novada dome. Mazciemā ietilpstošās adreses noteiks pašvaldība, savukārt Valsts adrešu reģistra informācijas sistēmā tās reģistrēs Valsts zemes dienests.
Likumprojekts paredz, ka no 2020. gada 1. janvāra adrešu reģistrā reģistrētie ciemi, kuriem teritorijas plānojumā nav noteiktas ciema robežas, ir uzskatāmi par mazciemiem. Valsts zemes dienestam būs jāveic attiecīgas izmaiņas adrešu reģistrā.
Izmaiņas likumā rosinātas, jo patlaban no 6314 Valsts adrešu reģistrā reģistrētiem ciemiem 4677 ciemi neatbilst likuma prasībām par ciema statusu, un tie no reģistra būtu jāizslēdz.
Saeima vēl izskatīs šī likuma grozījumus trešajā lasījumā, savus priekšlikumus deputāti varēs iesniegt līdz 28. februārim.
