Putnu kolonija pilsētā rada gan troksni, kas var būt traucējošs, gan arī nekārtību. Ar šādu problēmu saskaras arī Līvānos. Iedzīvotājiem jau vairākus gadus rūpes rada krauķi. Tie mitinās Līvānu pilsētas kapsētas teritorijā, kas ir pilsētas centrā.
Krauķu skaitam pakāpeniski pieaugot, vietējā pašvaldība saņēma arvien vairāk sūdzību, pastāstīja Līvānu novada domes vides speciāliste Gunita Vaivode: "Troksnis traucē tiem, kuriem ir blakus īpašumi, kas dzīvo tuvu kapu teritorijai. Taču krauķi izpostīja kapu kopiņas. Ja pavasarī cilvēki sastāda puķes, viņi izknābā sastādītās puķes, izmētā sveču trauciņus pa teritoriju. Ja blakus ir atkritumu konteineri un cilvēki neaizver atkritumu konteinerus, protams, visi atkritumi no konteineriem tiek izārdīti, jo viņi meklē barību sev."
Šobrīd cīņā pret krauķu koloniju ir pieaicināti arboristi, lai nojauktu putnu ligzdas un izzāģētu zarus, uz kuriem tās atrodas. Šim pasākumam atvēlēti ap četriem tūkstoši eiro.
Ir plānots nojaukt 70 ligzdas, vienlaikus apzinoties, ka nav garantiju, vai tas dos kādu rezultātu.
"Protams, tie ir putni, un mēs nevaram prognozēt, vai viņi ligzdas vīs turpat kapu teritorijā vai viņi izvēlēsies citu vietu. Mums ir cerība, ka viņi aizlidos uz mazāk apdzīvotu vietu, kas nav pilsētas centrs, un tur vīs savas ligzdas," skaidroja Vaivode.
Līdzīgas raizes arī Ludzā
Līdzīga problēma ar krauķiem un vārnām ir arī Ludzā. Tur putni sev labvēlīgus dzīves apstākļus atraduši pilsētas parkā. Pirms dažiem gadiem Ludzas pašvaldība saņēma iesniegumu ar 200 iedzīvotāju parakstiem, lūdzot risināt šo problēmu, uzverot, ka parka teritorijā uzturēties nav patīkami.
Ludzas novada pašvaldības vides inženieris Aleksandrs Narnickis norādīja: "Ir celiņi, un virs tiem ir tās ligzdas. Pagājušajā gadā mēs daļu nojaucām, tagad jau ir mazāk, skatīsimies, kā būs šogad. Sāksies ligzdošanas periods, un atkal var būt problēmas. Tas nav prognozējams. Mēģinājām izmantot arī lāzeru, spīdinot ar to uz putnu, bet viņš pārlido no vietas uz vietu, maz efektīvs tas pasākums ir. Principā pagaidām labākais ir ligzdu jaukšana, bet arī ir problēma, ka Dabas aizsardzības pārvalde nedod tik daudz atļauju ligzdu jaukšanai, cik gribētos."
Ornitologs ieceri kritizē
Savukārt Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norādīja: "Varbūt, ka ar krauķiem nemaz nevajag cīnīties, jo mēs zinām, ka krauķu izplatība Latvijā ir gājusi mazumā. Tāpēc būtu jādomā, vai tas putns ir tik traucējošs, lai viņu apkarotu."
Viņš piebilda: "Godīgi sakot, arguments par troksni un reizēm par netīrību man personīgi šķiet dīvains, jo neviens pilsētā nerada lielāku troksni un netīrību, kā mēs paši.
Un, man šķiet, ar to vien, ka krauķis ir gatavs pieņemt mūsu troksni un netīrību un dzīvot kopā ar mums, – viņš būtu pelnījis cieņu, nevis mēģinājumus izstumt,
jo reizēm nejēdzīga tā cilvēku vēlme izstumt jebkādu dabu no savas vides."
Viesturs Ķerus norādīja, ka Latvijā ir vietas, kur krauķi ir izzuduši, piemēram, Rīgā, taču ir vietas, kur kolonijā putnu skaits pieaug. Iespējams, tas saistīts ar labvēlīgiem dzīves un barošanās apstākļiem, taču tā noskaidrošanai būtu jāveic nopietnāki pētījumi.
"Skaidrs, ka tas ir saistīts ar barošanās iespējām, taču, tā kā krauķi var lidot baroties tālu no ligzdošanas vietas, tad ir jābūt kārtīgam pētījumam ar raidītājiem, lai noskaidrotu, kur putnu kolonija lido baroties. Un tas diez vai ir pētījums, kas būtu pašvaldībām lietderīgi īstenojams," sacīja Ķerus.
Jaunākajā Eiropas putnu Sarkanajā sarakstā krauķis klasificēts kā apdraudēta suga.
