Metode paredz aprēķiniem izmantot vidējo mājsaimniecības ienākumu uz personu, kas 2018.gadā bija 544 eiro, un pirmā persona mājsaimniecībā ir ar svaru 1, nākamās pieaugušās personas un bērni – 0,7 no pirmās personas.
Minimālo ienākumu sliekšņi attiecas uz personām ar invaliditāti, senioriem, personām (mājsaimniecībām) ar zemiem un ļoti zemiem ienākumiem.
Minimālo ienākumu atbalsts tiek sniegts individuālai personai minimālās pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta veidā, bet mājsaimniecībai ar vairākiem cilvēkiem caur pašvaldību sociālo palīdzību.
Precizēta pensijas piedāvātā pensijas aprēķina bāzes summa – 163 eiro.
Pašlaik šis slieksnis ir 80 eiro pensijām, un personām ar invaliditāti kopš bērnības tie ir 122,69 eiro. Šo slieksni izmanto pensijas aprēķināšanai atkarībā no darba stāža, piemērojot koeficientus 1,1; 1,3; 1,5 vai 1,7, skaidroja “LV portāls”.
Piemēram, ja apdrošināšanas stāžs ir no 15 līdz 20 gadiem, minimālais pensijas apmērs – 88 eiro; ja stāžs no 21 līdz 30 gadiem – minimālais pensijas apmērs būtu 104 eiro.
Palielinoties bāzei, attiecīgi pieaugs arī pensiju apmērs.
Ņemot vērā Satversmes tiesas spriedumu, strādājošām personām ar invaliditāti un nestrādājošām personām ar invaliditāti, kuras saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, piedāvās atšķirīgus minimālā ienākuma sliekšņus.
Savukārt attiecībā uz sociālo palīdzību saglabās jau izskanējušo piedāvājumu – 109 eiro jeb 20% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā, bet otrajai un nākamajām piemērojot koeficientu 0,7 no pirmās personas.
Tāpat paredzēts noteikt vienotu trūcīgas personas un maznodrošinātas personas ienākumu līmeni, kas līdz šim varēja būt atšķirīgs katrā pašvaldībā. LM piedāvā noteikt trūcīgas personas ienākumu slieksni – 272 eiro jeb 50% no mediānas pirmajai personai mājsaimniecībā.
Pašlaik Ministru kabineta noteikumi paredz, ka ģimene vai persona atzīstama par trūcīgu, ja tās vidējie ienākumi katram ģimenes loceklim mēnesī pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 128,06 eiro, taču pašvaldība var noteikti arī augstāku slieksni.
Labklājības ministrijas piedāvājuma realizēšana 2021. gadā valsts budžetam varētu izmaksāt aptuveni 150 miljonus eiro, bet pašvaldībām – 25 miljonus.
Petraviča gan prognozē, ka, ceļot minimālo ienākumu sliekšņus valsts pusē, ir sagaidāms, ka samazināsies cilvēku skaits, kas spiesti vērsties pašvaldībā un lūgt GMI.
“Līdz ar valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, minimālo vecuma un invaliditātes pensiju sliekšņu celšanu sagaidām, ka ievērojami saruks garantētā minimālā ienākuma pabalsta pieprasītāju skaits, bet pašvaldībām lielāks finansējums būs nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvokļa pabalstu un to saņemtu cilvēks neatkarīgi no tā, kurā pašvaldībā viņš dzīvo. Mājokļa pabalsta noteikšanā būtu jāaptver visas izmaksas, kas saistītas ar mājokli – īre, apkure, apsaimniekošana, maksa par komunālajiem pakalpojumiem un elektrība,” norādīja ministre.
“Katru gadu, protams, šis atbalsts ir jāpārskata. Attiecīgi, ja ceļas mediāna – mājsaimniecības vidējie ienākumi – tad ir jāceļ arī minimālie pabalsti,” norādīja ministre.
Tiesībsarga birojs: Formulai trūkst argumentācijas
Minimālās vecuma un invaliditātes pensiju celšanai 2021.gadā vajadzētu aptuveni 150 miljonus eiro no valsts. Ministrijas izstrādātais plāns pārņemts no citām valstīm.
“Naudas nekad nebūs pietiekami un visām vajadzībām nepietiks, bet mums tiešām ir jāskatās, kas mums ir prioritāte, vai tas ir cilvēks, vai tas ir betons,” sacīja ministre.
Cilvēki, kas dažādu apsvērumu dēļ nonākuši īslaicīgās grūtībās, pelnījuši saņemt cilvēka cienīgu atbalstu, teikts Satversmes tiesas spriedumā. Tas nozīmē, ka šai summai jābūt pamatotai reālajā dzīvē, nevis matemātikas formulās, atkal un atkal atkārto Tiesībsarga birojā.
“Vai tikai ēdiens, vai tikai apģērbs. Varbūt tikai kaut kāda daļa no tā visa? Kādēļ tieši 30% ir tā mediāna? Iepriekš bija 20, tagad – 30, a kāpēc ne 40, kāpēc ne 60?
Argumentācija ir tas, kas iztrūkst. Līdz šim tas ir vienkārši matemātisks vienādojums,” komentēja Tiesībsarga Komunikācijas un starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Ruta Siliņa.
Vairākkārt uzsvērts, ka Satversmes tiesas lielākais iebildums pret līdzšinējā garantētā minimālā ienākuma aprēķinu ir tieši sistēmas trūkums. Tiesībsargs uzskata, ka patiesībā šis Labklājības ministrijas lēmums ne ar ko neatšķiras no līdzšinējā.
“Ja mēs sabērtu vienā kaudzē uzgriežņus, skrūvgriežus, riteņus, vēl visādas mašīnas detaļas un tagad teiktu, ka tā ir mašīna. Jūs man piekritīsit, ka sabērtas lietas pašas par sevi vēl neveido sistēmu. Mēs varam uzlabot skrūves un varam uzlabot saplākšņus, bet vai tas tāpēc palīdzēs mašīnai ripot labāk uz priekšu,” situāciju raksturoja Siliņa.
Pensionāru federācija: Tas nav pietiekami
Latvijas darba devēju konfederācijā uzskata, ka plāns ir labs. Tomēr ir šaubas, ka valdība naudu atradīs.
“Manuprāt, šie 30 procenti nākamgad netiks īstenoti. Kā mērķis viņi var tikt uzstādīti, un dažu gadu laikā tas tiks sasniegts. Un tas, protams, ir labi. Ļoti labi ir tas, ka Labklājības ministrija ir pievērsusies arī minimālo pensiju līmeņu pārskatīšanai. Jo esošā minimālo pensiju sistēma, kas personām ar mazu stāžu deva priekšrocības pret personām, kam bija lielāks stāžs, tā ir netaisnīga,” norādīja konfederācijas sociālās drošības eksperts Pēteris Leiškalns.
Leiškalns neuzskata, ka valsts pabalstu palielināšana mazina motivāciju strādāt. Tomēr tas var notikt, ja pārāk lieli kļūst pašvaldības piešķirtie pabalsti – piemēram, GMI kombinācijā ar mājokļa pabalstu.
Savukārt Latvijas Pensionāru federācijā uzskata, ka arī šāda minimālā pensija nav pietiekama. Turklāt, ir svarīgi, no kāda budžeta šo naudu iegūs, stāstīja federācijas vadītāja Aija Barča.
“Mums ir valstī arī cilvēki, kuri savā darba mūžā pensiju ir nopelnījuši ļoti nelielā apmērā. Pēc taisnības šī minimālā pensija ir jāpiemaksā – no nopelnītās pensijas līdz konkrētai summai, ko valsts nosaka kā minimālo, ir jāpiemaksā no valsts pamatbudžeta. Šeit nedrīkstētu izmantot valsts sociālās apdrošināšanas speciālo budžetu,” pauda Bārča.
Arī federācijas vadītāja uzskata, ka ministrijas plānu varētu pildīt pakāpeniski.
Turklāt ir vajadzīga diskusija par to, vai visiem valstī nevajag noteikt valsts pensiju, ko maksā no pamatbudžeta, piemaksājot to, ko cilvēks, maksājot nodokļus, ir nopelnījis.
Par šiem jautājumiem federācija nākamnedēļ diskutēs ar Petraviču.
KONTEKSTS:
Kopumā ir bijuši trīs Satversmes tiesas spriedumi, kuros pēc tiesībsarga pieteikuma par Latvijas Satversmei neatbilstošu atzīsta kāda sociālā nodrošinājuma norma – GMI līmenis, trūcīgas personas ienākumu līmenis un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs.
Vēl ir gaidāmi divi spriedumi - par minimālās vecuma un minimālās invaliditātes pensijas adekvātumu.
