Tikmēr KNAB turpina iesākto taktiku un nesniedz nekādus komentārus, apgalvojot, ka arī pats dokumentu pazušanas fakts esot valsts noslēpums.
Loskutovs LTV pastāstīja, ka ar operatīvās uzskaites lietu saskaras ļoti maz cilvēku. Tas ir operatīvais darbinieks, kas strādā ar šo lietu, to pārskatīt var nodaļas vadītājs, viņa vietnieks, vai arī korupcijas apkarošanas bloka vadītājs.
Operatīvās uzskaites saturs saskaņā ar likumu ir slepena informācija. Loskutovs stāstīja, ka slepenos dokumentus pārbauda Satversmes aizsardzības birojs, un viņš nepiekrīt pieņēmumam, ka sējuma apzušana varētu būt apstākļu sakritība vai nejaušība, piemēram, izmeklētājs lietu paņēmis uz mājām.
“Tā ir negodprātīga rīcība, dokumenti nevar pazust nejauši, tam ir politisks konteksts, lai diskreditētu KNAB vadītāju Jaroslavu Streļčenoku,” uzskata Loskutovs.
Satversmes aizsardzības biroja preses pārstāve piektdien Latvijas Televīzijai apstiprināja, ka saņemta informācija no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu. Visi Latvijas Televīzijas mēģinājumi sestdien sazināties ar KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku bija neveiksmīgi. Biroja preses pārstāve atkārtoja jau piektdien sacīto, ka nesniegs nekādu informāciju, un pats noslēpuma pazušanas fakts arī būtu noslēpums.
Loskutovs kritizē KNAB komunikāciju. Viņam vadot iestādi, no KNAB seifa nozaga 135 000 latu, kas bija izņemti, veicot operatīvās darbības. Pēc šī skandāla viņš amatu zaudēja. Zināmas paralēles ir, saka Loskutovs.
“KNAB komunikācija ir zem katras kritikas,” vērtēja Loskutovs, norādot, ka slepenas informācijas pazušana nevar būt noslēpums.
Saskaņā ar LTV rīcībā esošo neoficiālo informāciju pazušanas fakts konstatēts jau aizvadītajā nedēļā.
Aleksejs Loskutovs pieņem, ka Streļčenoks ir pietiekami spītīgs un neatsauks savu kandidatūru no KNAB biroja direktora konkursa. Saskaņā ar likumu par slepenības režīma ievērošanas un valsts noslēpuma aizsardzības nodrošināšanu valsts institūcijās ir atbildīgi šo institūciju vai to attiecīgo struktūrvienību vadītāji.
Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) uzskata, ka valsts noslēpums jāglabā tā, lai tas nekļūtu par iemeslu provokācijai.
“Tā nedrīkst būt ieejama. [..] Tā nedrīkst notikt,” pauda Āboltiņa.
Operatīvā informācijas no KNAB noplūdusi arī iepriekš. Taču līdz šim nav bijis tā, ka pazudis sējums, kura apjoms pēc neoficiālas informācijas ir aptuveni 200 lapaspuses. Saskaņā ar likumu KNAB ir Ministru kabineta pārraudzībā, bet premjers Māris Kučinskis (Zaļo un zemnieku savienība) joprojām nav lietas kursā, kas noticis.
“Premjeram nav informācijas un nav nekādu komentāru!” norādīja premjera runasvīrs Andrejs Vaivars.
Operatīvās uzskaites lietās var būt atrodami arī slepeno aģentu un palīgu vārdi, kas sniedz informāciju operatīvajiem darbiniekiem. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc šī informācija ir slepena – lai viņus aizsargātu.
Jau vēstīts, ka Satversmes aizsardzības birojs piektdien LTV apstiprināja, ka saņēmis informāciju no KNAB par klasificētas informācijas pazušanu.
LTV vēstīja, ka pirmo reizi Latvijas vēsturē no izmeklēšanas iestādes – Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja – pazudis sējums no aktīvā izstrādē esošas lietas, kas saturēja informāciju gan par operatīvajām darbībām, gan arī izmeklēšanu.
