Vienlaikus valdība neatbalstīja premjera Krišjāņa Kariņa (“Jaunā Vienotība”) priekšlikumu jau no nākamās nedēļas pirmo četru klašu skolēniem doties brīvdienās.
Noteikts, ka skolās jānodrošina 3 kvadrātmetru platība vienam skolēnam. No 3. decembra bērnudārzos strādājošajiem visu laiku jānēsā maskas.
No 4. janvāra skolās maskas jānēsā gan stundu laikā, gan ārpus mācību procesa gan skolēniem, gan skolotājiem.
Pēc rudens brīvlaika 7.–12.klašu skolēni no 26. oktobra atsāka mācības attālināti, un sākotnēji šāda kārtība bija noteikta līdz nedēļas beigām, bet, pieaugot vīrusa izplatībai, valdība pagarināja attālināto mācību periodu vispirms līdz 15.novembrim, bet līdz ar ārkārtējās situācijas izsludināšanu – līdz tās beigām 6.decembrī. Savukārt no 30. novembra skolās vienam audzēknim jānodrošina trīs kvadrātmetru liela platība, bet skolotājiem arī stundās jālieto sejas maskas.
KONTEKSTS:
Covid-19 uzliesmojuma laikā pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība pastiprināja drošības pasākumus, taču saslimstība ar Covid-19 turpināja pieaugt.
Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība 6. novembrī nolēma atkārtoti valstī izsludināt ārkārtējo situāciju no 9. novembra līdz 6. decembrim, tās laikā noteikti jauni stingrāki ierobežojumi. Taču situācija neuzlabojās, un Kariņš 29. novembrī, uzrunājot sabiedrību par Covid-19 izplatības situāciju Latvijā, paziņoja, ka rosinās pagarināt ārkārtas situāciju un ieviest jaunus stingrākus ierobežojumus.
