Nacionālā plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) jau atļāvusi Latvijas Televīzijas raidījumus bez atlīdzības izmantot kanāliem “Dautkom” un “Pirmajam Baltijas kanālam”, savukārt Latvijas Radio raidījumus drīkstēs izmanto “Divu krastu radio”, “Ef Ei Radio”, “Rēzeknes Radio”, kā arī televīzijas kanāli “Re:TV” un “Rīga TV24”.
“Ņemot vērā to, ka šīs divas pēdējās televīzijas darbojas bezmaksas televīzijas apraidē, kas ir tā pati platforma, kurā darbojas Latvijas Televīzija, viņiem nebūs tiesību pārraidīt Latvijas Televīzijas radīto saturu, taču viņi varēs izmantot Latvijas Radio radīto multimediālo saturu. [..] “Krustpunktā” ir izņēmums, jo tas ir Latvijas Televīzijā redzams raidījums,” skaidro NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš.
Latvijas Televīzija satura nodošanu uzskata par bīstamu tāpēc, ka LTV ziņas krievu valodā pieteicies pārraidīt kanāls PBK. Tā īpašnieku “Baltijas mediju aliansi” šobrīd izmeklē drošības iestādes. Iespējams, mediju grupa maksājusi ar sankciju sarakstā iekļauto miljardieri Juriju Kovaļčuku saistītām firmām par Krievijas politiku atbalstošu kanālu pārraidīšanu Baltijā.
“Sabiedriskā medija saturs būtu jādod PBK ziņām, jo uz jautājuma zīmes ir ļoti daudz cilvēku dzīvības un veselība. Tajā pašā laikā šī situācija man liekas ļoti absurda un nepareiza. Tas ir rezultāts tam, ka ilgstoši mūsu valstī attiecīgās iestādes un politiķi ir mēģinājuši apkarot visu, kas notiek krievu valodā, tajā pašā laikā nedomājot par alternatīvu. Tas, kas notiek, ir absurdi, ka sabiedriskā medija saturs ir jādod komerckanālam, kurš no tā pelnīs naudu,” saka “Re:Baltica” žurnāliste Inga Spriņģe.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošie dati liecina, ka
ārkārtējās situācijas laikā daudzi mazākumtautību skatītāji ir pārslēgušies uz LTV7, kam audzis reitings.
Turpretim PBK auditorija ir sarukusi. Turklāt PBK ir arī finansiālas grūtības. Taču tagad PBK varēs atgūties, jo valdības un NEPLP lēmumu rezultātā piesaistīs skatītājus un reklāmas uz Latvijas Televīzijas rēķina.
Mediju uzraugs gan tam nepiekrīt. “Visi mediji piedzīvo dramatiskus zaudējumus, vidēji par 50%. Ir tādi mediji, kuru reklāmas ieņēmumu kritums ir 80%. Un neviens medijs šobrīd nepelna,” saka Āboliņš.
Latvijas Televīziju ziņu pārraidīšana PBK ir būtiska arī tāpēc, ka apraides licence kanālam uzliek par pienākumu pārraidīt ziņas. Taču kanāls pats savu ziņu dienestu ir likvidējis. “Mēs nerunājam par šādu situāciju, tas nav saistīts ar šo, vienīgi un tikai ar auditorijas informēšanu,” saka PBK Programmu nodaļas vadītājs Valērijs Vēveris.
Tomēr, ja valdība un NEPLP grib sasniegt PBK auditoriju, iekļaujot kanāla programmā LTV veidotās ziņas krievu valodā, esot apšaubāms, vai cerētais mērķis tiks sasniegts. Kā brīdina mediju pētniece, Kremlis nelaidīs garām iespēju darīt visu, lai PBK skatītājiem šo lēmumu iztulkotu tā, ka agrākās PBK ziņas no ētera izņemtas, lai aizstātu tās ar Latvijas varasiestāžu uzspiestu propagandu. Tādējādi tiks grauta mazākumtautību uzticība mūsu valstij.
“Ārkārtīgi nopietna lieta ir piedomāt pie tiem vēstījumiem. Lai nepalīdzētu Kremļa propagandas mašīnai, kura noteikti neatrodas šobrīd dīkstāvē. (..) Tā, ka šis brīdis ir ārkārtīgi nopietns!
Mēs runājam ne tikai un vienīgi par veselības riskiem. Mums ir nopietni valstiskuma riski, jo šis vājuma brīdis var tikt izmantots,” norāda Vidzemes Augstskolas docente Solvita Denisa-Liepniece.
PBK Latvijas Televīzijas ziņas krievu valodā pārraida jau no piektdienas, 27. marta.
