ĪSUMĀ
- Pirmdien abi jaunieceltie LTV valdes locekļi atteikušies no amatiem, kurus ieguva NEPLP izsludinātajā konkursā
- Giels lēmumu atteikties no LTV vadītāja amata skaidro ar lielo spiedienu; Juhņēviča pieļauj, ka varētu kandidēt uz amatu atkārtoti
- NEPLP abu atteikumus pieņēmusi, bet uzskata, ka konkursa norise bija likumīga; vaino atsevišķus politiķus robežu pārkāpšanā
- NEPLP vadītāja pagaidām neredz jēgu sludināt jaunu LTV valdes konkursu
- Jau dienām ilgi žurnālisti no dažādiem medijiem, kā arī Latvijas Žurnālistu asociācija kritizē LTV valdes konkursa rezultātu.
Atsakās no amatiem
Par lēmumu nestāties LTV valdes locekles amatā Juhņēviča paziņoja ierakstā sociālā tīkla vietnē “Facebook” un apstiprināja Latvijas Radio. Viņa norādīja, ka lēmums pieņemts, izvērtējot visus notikumus ap LTV valdes konkursu un tā rezultātiem. Par šādu soli Juhņēviča informējusi NEPLP.
Sarunā ar Latvijas Radio Juhņēviča pieļāva iespēju, ka varētu kandidēt uz šo amatu atkārtoti, ja tiktu rīkots jauns konkurss, taču pašreizējā situācijā viņa savu lēmumu atteikties no amata uzskatot par vienīgo pareizo risinājumu.
„Izvērtējot visus notikumus un to, kā veidojās un attīstījās procesi ap LTV valdes konkursu, es pieņēmu lēmumu nestāties LTV digitālās attīstības un satura valdes locekles amatā. Es rūpīgi sekoju līdzi informācijai publiskajā telpā par visu iesaistīto pušu reakcijām, un es tomēr vienmēr ļoti atbildīgi izturos pret to, kāda ir iesaistīto pušu reakcija un viedokļi. Man ir ļoti žēl, ka tāda situācija ir radusies, bet es uzskatu, ka tas ir vienīgais pareizais risinājums šobrīd. (..) Ņemot vērā, ka mums visiem iesaistītajiem – gan medijiem, gan padomei, gan potenciāli jaunajai valdei – ir viens virsmērķis – spēcīga televīzija, es neredzēju perspektīvu, kā šī situācija citādāk varēja atrisināties,” skaidroja Juhņēviča.
Drīz sekoja arī paziņojums no Giela, pret kura kandidatūru nozarē izskanēja lielākie iebildumi. Giels lēmumu atkāpties no LTV valdes priekšsēdētāja amata skaidroja ar lielo spiedienu, kas nācis no visām iesaistītajām pusēm. Savā paziņojumā sociālo tīklu vietnē "Facebook" Giels norādīja, ka viņa zināšanas un kompetences noderētu LTV. Taču, izvērtējot pret viņu vērstos notikumus, nolēmis atkāpties no amata.
Giels Latvijas Radio norādīja, ka lēmumu pieņēmis pirmdien, 8. aprīlī. Taujāts, vai kāds, piemēram, padome, viņu lūgusi atkāpties, Giels atbildēja, ka lēmumu pieņēmis patstāvīgi.
Pozīciju pauž arī LTV un LR
Tikmēr Latvijas Televīzijas arodbiedrības valde, kura pirmdienas rītā tikās un uzklausīja Gielu un Juhņēviču, pauda savu atbalstu Juhņēvičai. Savukārt par Giela atbilstību neesot bijis vienota viedokļa, tāpēc nepauda ne atbalstu, ne noliegumu viņa piemērotībai šim amatam.
Vienlaikus LTV arodbiedrības valde aicināja NEPLP, Kultūras ministriju un Saeimu maksimāli ātri rīkoties, izstrādājot un pieņemot jauno Sabiedrisko mediju likumu.
Tikmēr Latvijas Radio vēl pirms izraudzīto kandidātu paziņojuma aicināja NEPLP anulēt LTV valdes konkursa rezultātus.
NEPLP: Notika "bezprecedenta linča tiesa"
NEPLP paziņojumā medijiem norādīja, ka padome pirmdien sēdē plkst. 10 tikās ar ieceltajiem LTV valdes locekļiem Gielu un Juhņēviču un pārrunāja aktuālo situāciju. Plkst. 14 pretendenti informēja par atteikšanos ieņemt amatus LTV valdē.
NEPLP norādīja, ka tā izprot un respektē abu pretendentu lēmumu.
"Pēc valdes locekļu iecelšanas notikušais parādīja, ka atsevišķi politiķi ir gatavi iet pāri jebkurai robežai, – kā attiecībā uz likumā noteiktu neatkarīgu institūciju suverēnu lēmumu pieņemšanu, tā arī attiecībā uz sabiedrisko mediju iekšējiem procesiem," informēja NEPLP priekšsēdētāja Dace Ķezbere.
Viņasprāt, ir tikusi pārkāpta robeža starp politisko varu un mediju varu, "pret nevēlamajiem pretendentiem uzsākot bezprecedenta "linča tiesu" un spiedienu uz neatkarīgu iestādi ar vienīgo mērķi – panākt sev vēlamo rezultātu".
Ķezbere kļūdas LTV valdes locekļu izvēlē nesaskata, vienlaikus atzīstot: "Es piekrītu, ka viņa vadītāja pieredze nav bijusi tik laba, kā mēs visi vēlētos."
Tomēr Giela kandidatūra esot bijusi labākā no piedāvātajām. Viņasprāt, žurnālistu spiediens pret Gielu bijis saistīts tikai ar to, ka nozare nevēlas pieņemt cilvēkus no ārpuses. Ķezbere noraidīja arī žurnālistu pārmetumus par iespējamu likuma pārkāpumu valdes konkursā. "Šobrīd es neredzu, ka mēs būtu pārkāpuši likumu un ka mūsu darbības būtu prettiesiskas, tāpēc arī neredzu iemeslus atkāpties. Ne pati, ne kolektīvs."
Pagaidām LTV turpinās vadīt pagaidu valdes locekle, LTV satura redaktore Vikija Valdmane-Rozenberga un LTV par finansēm atbildīgais valdes loceklis Ivars Priede.
Ķezbere Latvijas Radio atzina, ka personīgi neredz jēgu sludināt jaunu LTV valdes konkursu, pirms jaunā Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanas. Padomē par to vēl nav lemts.
Līdz ar to vēl nav skaidrs, vai NEPLP izsludinās jaunu konkursu vai arī gaidīs, kamēr Saeima pieņems jauno tieši sabiedriskajiem medijiem paredzēto likumu.
Tikmēr Kultūras ministrija rosina pieņemt stingrākas prasības pretendentiem uz sabiedrisko mediju vadību. Izmaiņas paredzētu arī skaidrāku atlases procedūru, kā obligātu kritēriju nosakot zināšanas un izpratni par mediju nozari.
Neatsauks iesniegumu prokuratūrai
LTV jauniecelto valdes locekļu lēmumu atkāpties apsveic Latvijas Žurnālistu asociācijā. Tās vadītāja Ivonna Plaude norādīja – Giela pēdējā laika izteikumi publiskajā telpā apliecinājuši, ka viņam trūkst ne vien formālas vadības pieredzes, bet arī zināšanu par sabiedrisko mediju uzdevumiem.
"Līdz ar to tas ir tikai loģisks solis. Par Juhņēvičas kundzi nemācēšu spriest, bet par Giela kungu pavisam noteikti – viņš nav piemērots šim amatam," teica Plaude.
Savu iesniegumu Ģenerālprokuratūrai asociācija neatsauks un uzskata, ka nozares acīs NEPLP savu autoritāti ir zaudējusi.
"Vai mēs varam uzticēt šai padomei rīkot nākamo konkursu, ja uzticība tai, manuprāt, ir zudusi pilnīgi un galīgi? (..) Es personīgi neredzu, ka šī sastāva NEPLP bez atbilstošas personālatlases kompānijas un neatkarīgiem ekspertiem ir tiesisks un spējīgs sarīkot atbilstošu konkursu, lai mēs kā sabiedrība iegūtu vislabāko rezultātu savas sabiedriskās televīzijas vadībā," teica Plaude.
KONTEKSTS:
Konkurss uz amatiem LTV valdē izsludināts pēc tam, kad NEPLP kā LTV valsts kapitāla daļu turētāja 2018. gada pēdējā darbadienā vienbalsīgi pieņēma lēmumu izteikt neuzticību LTV valdes priekšsēdētājam Ivaram Beltem un valdes loceklim programmu attīstības jautājumos Sergejam Ņesterovam. Belte un Ņesterovs pauda pārsteigumu par NEPLP lēmumu; to nosodīja Latvijas Žurnālistu asociācija.
No konkursā atlasītajiem pretendentiem NEPLP nolēma LTV valdes priekšsēdētāja amatā apstiprināt Eināru Gielu, bet valdes locekļa amatā digitālās attīstības un satura jautājumos – Evu Juhņēviču.Viņiem šajā amatā būtu bijis jāstājas 15. aprīlī.
Taču Latvijas Žurnālistu asociācija aicināja padomi atcelt konkursa rezultātus, norādot uz Giela pieredzes trūkumu plašsaziņas līdzekļu jomā vai uzņēmumu vadībā, ko pieprasa likums, un vērsās arī Ģenerālprokuratūrā. Konkursa rezultātus kritizēja un aicināja tos atcelt arī virkne mediju organizāciju un politiskie spēki. Arī virkne LTV un Latvijas Radio žurnālistu aicināja NEPLP anulēt konkursa rezultātus.