“Rīgas satiksmes” korupcijas lietā aizdomās turētais Māris Martinsons tika aizturēts decembra vidū un palika aiz restēm arī pēc drošības līdzekļa pārskatīšanas. Kopumā viņš Rīgas centrālcietumā pavadīja nepilnus četrus mēnešus. Lēmumu par Martinsona atbrīvošanu pret pusmiljonu eiro lielu drošības naudu tiesa pieņēma tikai 2. aprīlī, un jau 3. aprīlī viņa advokāts apstiprināja – nepieciešamā summa ir savākta un iemaksāta.
Nepieciešamo formalitāšu kārtošana gan ieilga. Īsi pēc pulksten divpadsmitiem Martinsons pameta ieslodzījumu. Viņš gan neatklāja, kurš ir iemaksājis pusmiljonu eiro drošības naudu. Par drošības naudas izcelsmi izvairīgi runāja arī Martinsona aizstāvis, zvērināts advokāts Didzis Vilemsons.
Par ko tieši KNAB izmeklētāji tur Martinsonu aizdomās, viņa aizstāvis vēl joprojām neatklāj, vien uzsverot – pret viņa klientu pierādījumu nav: “Tajos procesuālajos dokumentos, kas ir aizstāvjiem pieejami, nav norādīta neviena darbība, kas liecinātu, ka viņš būtu izdarījis noziedzīgu nodarījumu. (..) Šeit jau būtiski ir tas, ka šajā laika periodā no aizturēšanas brīža līdz šodienai procesa virzītājs ir kontaktējies ar Martinsonu dažas minūtes, pat neuzdodot nevienu jautājumu par lietas būtību, pat neuzdodot jautājumu, kas ir tīri loģisks, vai persona atzīst savu vainu, tādi jautājumi nav bijuši.”
Martinsons gan savu vainu neatzīst. “Persona nevar atzīt to, ko viņš nav izdarījis,” piebilda Vilemsons.
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe, kas pieņēma lēmumu par Martinsona atbrīvošanu pret drošības naudu, pierādījumu trūkumu lietā noliedz, uzsverot – izmeklētāji aizstāvībai lietas apstākļus neatklāj apzināti.
“Izmeklēšana turpinās, tur notiek ļoti aktīvi šīs izmeklēšanas darbības. Pierādījumi tiek iegūti, nostiprināti.
Protams, kriminālprocesa materiāli netiek atklāti līdz pirmstiesas izmeklēšanas pabeigšanai, bet man tie ir pieejami uz tiesas sēdi un es jau redzu, kas notiek šajā lietā,” sacīja Suipe.
Kā pamatotu tiesa vērtē arī KNAB līdzšinējo uzskatu, ka, brīvībā esot, Martinsons būtu varējis traucēt izmeklēšanai. Turklāt pavisam zudis šis risks neesot:
“Es tomēr konstatēju šo risku, ka viņš vēl varētu traucēt,
bet šis risks tomēr ir mazliet mazinājies kopš četriem mēnešiem. Un procesa virzītāji būtībā neiebilda drošības naudas piemērošanai, runa bija tikai par šīs drošības naudas apmēru.”
Saskaņā ar Latvijas Televīzijas rīcībā esošo informāciju KNAB prasījis Martinsonam piemērot divreiz lielāku drošības naudu – vienu miljonu eiro.
Izmeklētāji arī noteikuši Martinsonam vairākus papildu drošības līdzekļus – aizliegumu tuvoties noteiktām personām, kā arī bez atļaujas izbraukt no valsts.
Tagad, kad Martinsons atbrīvots, aiz restēm palicis vēl tikai viens “Rīgas satiksmes” kukuļošanas lietā apcietinātais – čehu uzņēmuma “Škoda Transportation” amatpersona Vladislavs Kozāks. Tiesa, arī viņam piemēroto drošības līdzekli tuvākajā laikā plānots pārskatīt.
KONTEKSTS:
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) decembra otrajā nedēļā pārsteidza ar sešām aizturēšanām, kas, kā vēlāk izrādījās, ir trīs "Rīgas satiksmes" daudzmiljonu iepirkumu lietā. Aizturēto vidū bija arī politiķiem pietuvinātais uzņēmējs Martinsons, kuram tiesa pērn decembra pirmajā pusē kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.
Martinsona pārstāvis Vilemsons ne reizi vien tiesu iepriekš lūdza atcelt uzņēmējam piemēroto drošības līdzekli apcietinājumu. Advokāts pauda viedokli, ka Martinsonam piemērotajam drošības līdzeklim apcietinājumam nav pamata, tāpēc iesniegta sūdzība Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
KNAB kriminālprocesu pērn rudenī sāka par Rīgas domes un "Rīgas satiksmes" amatpersonu kukuļošanu vairāk nekā 270 miljonu eiro vērtā tramvaju, trolejbusu un autobusu iepirkumā. Tiek izmeklēta amatpersonu kukuļošana un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana. Raidījums "De facto" iepriekš vēstīja, ka KNAB tur aizdomās Martinsonu par kukuļos maksātās naudas legalizēšanas organizēšanu.
