Pēdējā kanāla darba diena būs 20. marts, liecina LTV informācija.
Uzņēmuma Mārketinga vadītāja Sindija Frīdenberga aģentūrai LETA sacīja, ka šādu informāciju nevar apstiprināt, jo neviens lēmums šobrīd neesot pieņemts. Viņa gan teica, ka ir izstrādāti vairāki kanāla nākotnes scenāriji un, tos pieņemot, attiecīgi tiks informēti arī plašsaziņas līdzekļi.
PBK paziņojumā medijiem informēja, ka “pašlaik Pirmā Baltijas kanāla vadība gatavo dažādus situācijas attīstības scenārijus attiecībā uz PBK ziņu dienesta turpmāko darbību. Šobrīd neviens no variantiem nav apstiprināts, lēmums nav pieņemts.”
PBK arī aicināja medijus “nespekulēt ar neoficiāli iegūto informāciju. Līdzko tiks pieņemts lēmums attiecībā uz PBK ziņu dienesta turpmāko darbību, sabiedrība un mediji tiks oficiāli informēti. Varianti, kuri tiek gatavoti, ir saistīti ar uzņēmuma turpmāko komercdarbību.”
Februāra sākumā LTV raidījums "De facto" ziņoja, ka Valsts drošības dienesta kratīšanas "Pirmā Baltijas kanāla" īpašnieka birojā saistītas ar darījumiem, kuros ar finanšu resursiem nodrošināts Krievijas prezidenta Vladimira Putina paziņa, miljardieris Jurijs Kovaļčuks. Viņš jau gandrīz sešus gadus atrodas Eiropas Savienības (ES) sankciju sarakstā, bet mediju uzraugs skaidro, ka viņa saistība ar Krievijas televīzijas kanāliem pierādīta tikai nesen.
Novembrī Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aizliedza “Pirmā Baltijas kanāla” īpašniekam “Baltijas mediju alianse” pārraidīt deviņus Krievijas kanālus, jo aiz tiem kā patiesā labuma guvējs stāv Kovaļčuks.
Noprotams, ka ar pierādījumiem palīdzējis Valsts drošības dienests, kurš mēnesi vēlāk sāka kriminālprocesu pret “Baltijas mediju aliansi” par ES sankciju pārkāpšanu. “De facto” zināms, ka lietā par aizdomās turamajiem atzīti “Baltijas mediju alianses” līdzīpašnieks Oļegs Solodovs un juridiskās daļas vadītājs Sergejs Kārītis. Abi aizturēti un vēlāk atbrīvoti.
“Baltijas mediju alianse” apstrīdējusi vairāku Krievijas telekanālu pārraidīšanas aizliegumu.
