Tā kā raidorganizācijas galvenajās pozīcijās ir vienisprātis, šobrīd sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir politiska izšķiršanās.
Par sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus spriests vairāk nekā trīs gadus. Vienošanās, ka šāds lēmums izdevīgs gan komercmedijiem, gan sabiedriskajiem medijiem ar mērķi uzlabot saturu, ir panākta, taču atšķiras Kultūras ministrijas un pašu plašsaziņas līdzekļu aprēķini, kāda summa vajadzīga negūto reklāmas ieņēmumu kompensācijai.
Piemēram, attiecībā uz Latvijas Televīziju ministrija aprēķinājusi piecus miljonus, bet audita veicēji KPMG secinājuši, ka vajadzīgi vismaz 9 miljoni eiro, ja iziešana no reklāmas tirgus notiktu šogad.
“Valstij jārēķinās ar to, ka kompensējamā summa tuvāko trīs gadu laikā varētu arī izaugt, jo LTV ir pietiekoši konkurētspējīga un mūsu reklāmas ieņēmumi ir ar tendenci katru gadu pieaugt, tas nozīmē, ka trīs gadu laikā kompensējamā summa arī varētu būt lielāka,” norādīja LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
No visiem Kultūras ministrijas piedāvātajiem scenārijiem Latvijas Televīzija un Latvijas Radio atbalsta nevis pakāpenisku reklāmas apjoma samazināšanu, bet tā, lai tas notiktu uzreiz, bez starpformām.
“Šīs starpformas ir ļoti grūti vadāmas un jebkurā gadījumā atkal prasīs papildu resursus, lai ar tām strādātu. Mums kā sabiedriskajam medijam no tā ieguvumu nebūs, būs tikai zaudējumi,” uzskata Latvijas Radio valdes locekle Sigita Roķe.
Saeimas Cilvēktiesību un sociālo lietu komisijā izskanēja arī priekšlikums, ka Latvijas Radio no reklāmām varētu atteikties 2019. gadā, bet Latvijas televīzija 2020. gadā. To, ka vilcināties vairs nevar, uzsver arī raidorganizāciju asociācija.
“Tas 2020.gads, manuprāt, ir pats vēlākais. Mēs saprotam arī objektīvi. Droši vien 2018. gadā tas nenotiks, tas nebūs nākamais gads, jo arī normatīvā bāze nav sagatavota, mēs neredzam šķēršļus, lai to darītu no 2019. gada,” pauda Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors Andris Ķēniņš.
Papildu diskusijām par finansējumu nav beigušās arī diskusijas, cik lielā mērā sabiedriskie mediji drīkstētu atteikties no reklāmas, piemēram, vai būtu jāatsakās no dažādu kultūras pasākumu informatīvas atbalstīšanas.
“Tas ir jautājums, par kuru mēs, runājot par iziešanu no reklāmas tirgus, runājam ļoti karsti, un tas būs turpmākais jautājums, kādā apmērā saglabāt sociālo reklāmu vai lielo pasākumu sponsorēšanu,” atzina Nacionālās elektronisko plašsaziņu līdzekļu padomes locekle Gunta Līdaka.
“Šis jautājums, manuprāt, vēl varētu būt galīgajā versijā diskutējams, ka ir kaut kādas reklāmu formas, ko klasiskā veidā neuztveram kā reklāmu, kas varētu tikt sabiedriskajos medijos saglabātas,” sacīja Līdaka.
Saeimas deputāti nesola, ka finansējums negūto reklāmas ieņēmumu kompensēšanai varētu tikt atrasts ātrāk par 2020. gadu.
“Tādiem nopietniem jautājumiem nepieciešami gadi. Protams, jo ātrāk mēs varam to izdarīt, jo tas ir nepieciešams mūsu iedzīvotājiem, mūsu cilvēkiem, bet, reāli skatoties uz fiskālo telpu, visu pēctecību, līgumiem, sagatavot likumu bāzi, tas tā varētu būt, kā šodien izskanēja, tas varētu notikt 2020. gadā,” atzina Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne.
