Pirmdienas, 10.jūlija, “Neatkarīgajai Rīta Avīzei” (NRA) numurā tā dēvētajām “Rīdzenes sarunām” veltītas vairākas publikācijas, viena no tām – plašāka intervija ar NEPLP locekli Guntu Līdaku. Intervijas temats – LTV un LR lēmums pārtraukt sadarbību ar Ventspils domi. Pašas “Rīdzenes sarunas” Līdaka šajā intervijā NRA nodēvējusi par septiņus gadus vecu pļāpāšanu.
“Oligarhu sarunas ir ļoti vecas un tām šodien nav gandrīz nekādas nozīmes,” tā interviju sāk Gunta Līdaka, tās gaitā jautājot, pret ko iebilst Latvijas Televīzijas vadība – pret Lembergu vai Ventspils domi, kā arī uzsverot – ja objektīvu iemeslu atteikties no sponsorēšanas nav, nav arī pamata sadarbību pārtraukt.
Otrdien, 11.jūlijā, Latvijas Televīzijai un Latvijas Radio būs jādodas uz NEPLP skaidrot, kāpēc šāds lēmums pieņemts. Sabiedrisko mediju vadītāji uzsver – argumentu pietiek.
“Šo lēmumu mēs pieņēmām, tiešām izvērtējot “oligarhu sarunas”, tiešām žurnālā “Ir”, šīs sarunas un konkrētos izteikumus, kuros skaidri varēja redzēt, ka ir vēlme kontrolēt medijus, pakļaut medijus, ka ir vēlme pakļaut un kontrolēt tai skaitā sabiedriskos medijus. Tas ir pretrunā ar mūsu iekšējo ētikas kodeksu, ar mūsu pamatvērtībām,” skaidro LTV valdes priekšsēdētājs Ivars Belte.
“Ar ko mēs sadarbojamies, tā ir uzņēmuma pozīcija, un drīkst būt uzņēmuma pozīcija, savā laikā pēc Zolitūdes traģēdijas mēs pieņēmām lēmumu nesadarboties “sponsoring” jomā arī ar atsevišķām šajā skandālā iesaistītajām pusēm,” norādīja Belte.
Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Sigita Roķe saka, ka “tā bija skaidri un gaiši, nepārprotami pausta atsevišķo politiķu attieksme pret sabiedriskajiem medijiem, un ņemot vērā, ka sabiedriskie mediji ir ar īpašu nozīmi Latvijai un Latvijas demokrātijai, es uzskatu, ka pret sabiedriskajiem medijiem nedrīkst būt šāda veida tirgošanās, sabiedriskajiem medijiem nedrīkst šādi graut reputāciju”.
Vidzemes Augstskolas docents Jānis Buholcs uzskata – šis gadījums aizsācis vērtīgu diskusiju par mediju attieksmi pret sponsorēšanas līgumiem.
Līdakas intervijā pausto, viņaprāt, var interpretēt arī kā mēģinājumu ietekmēt sabiedrisko mediju saturu.
“Tur īsti nav saprotams, kā vārdā Līdakas kundze runā, vai tas ir oficiālais NEPLP viedoklis, vai tas ir viņas pašas kā NEPLP locekles viedoklis, vai vēl kaut kas, jo tas interesantais, kas tur parādās ir tas, ka tas ļoti izklausās pēc politiskā komentāra, tur tiek stāstīts, kas tad ir šīs “Rīdzenes sarunas”, kas nav, cik svarīgas, cik nav svarīgas, kas ir jautājums, ko parasti citiem uzdod,” norāda Buholcs.
Intervijā Latvijas Televīzijai Līdaka vairāk pauda bažas par sabiedrisko mediju lēmuma finansiālo efektu uz atsevišķu raidījumu pastāvēšanu, kā arī norādīja – Ventspils pašvaldība varētu vērsties pret sabiedriskajiem medijiem par konkurences principu pārkāpšanu.
“Ir vai nu visi, vai neviens, jo tas ir jautājums par konkurenci, te nav nekādas politikas, tas ir jautājums par vienlīdzību konkurenci visām pašvaldībām,” skaidro līdaka.
Viņa izvairās atbildēt, vai, viņasprāt, ir objektīvs iemesls atteikties no sadarbības ar Ventspili, bet sola “noteikti izrunāt” šo jautājumu, “jo es negribētu Ventspili asociēt tikai ar [mēru Aivaru] Lembergu, jo es saprotu, ka diskusija tagad ir” par ētiku. “Mums nav īsti skaidrs tas motīvs, bet ir skaidrs, ka ētisku apsvērumu dēļ tas ir izdarīts,” norāda NEPLP pārstāve.
“Ja mēs runājam konkrēti par Lembergu, Lembergs nav Ventspils, viņš ir Lembergs,” saka Līdaka.
Ieva Beitika, kas padomē atbildīga tieši par Latvijas Televīziju, gan pauž citādu viedokli.
“Pastāv iespēja, ka ir jāmeklē papildu cits finansējums, bet šajā gadījumā augsti ētikas standarti LTV un LR ir svarīgāki,” saka Beitika.
“Šobrīd tas pozitīvais solis ir, ka LTV jau ir sākusi izstrādāt nolikumu, pamatprincipus par sadarbību ar trešajām pusēm, kas šāda veida gadījumus regulētu un noteiktu, kādos gadījumos šāda sadarbība notiek un kādos nenotiek,” iebilst Beitika.
Abas padomes locekles gan ir vienisprātis – šis gadījums atkal aktualizējis jautājumu par Latvijas Televīzijas iziešanu no reklāmas tirgus. Daļēji tam piekrīt arī LTV vadība.
“Mēs esam reklāmas jomā tikai ar pusi raidlaika, salīdzinot ar mūsu tiešajiem konkurentiem, un, ja mums ir arī ierobežojumi sadarbības jomā ar uzņēmumiem vai pašvaldībām, jāsaka, ka tiešām būs drīz jāsāk domāt, kā mēs varēsim finansēt tai skaitā žurnālistu darba algas,” atzīst Belte.
Līdz šim Latvijas Televīzijas iebildumi pret iziešanu no reklāmas tirgus bijuši saistīt ar neskaidro zaudējumu kompensēšanas modeli. Pirmdien padomes locekles pauda, ka varētu atbalstīt LTV jau sen prasīto modeli, kurā par sabiedrisko mediju finansējumu ik gadu nelemj politiķi, bet tas ir piesaistīts kādam no valsts ekonomiskās attīstības rādītājiem.
