2020. gada novembrī Eiropas Savienība piedāvāja dalībvalstīm centralizētā iepirkumā iegādāties “Pfizer/Biontech” ražotās vakcīnas pret Covid-19. Kā liecina Veselības ministrijas disciplinārkolēģijas atzinums, Latvija varēja pieteikties 841 342 devām, taču lēma iegādāties tikai 97 500. Savukārt nākamajā kārtā pieejamo 420 707 vakcīnu vietā Latvija lēma iegādāties 100 000. Rezultātā Latvijā vakcinācija pret Covid-19 sākta krietni gausāk nekā citās Eiropas Savienības valstīs.
Kad atteikšanās no vakcīnām nāca gaismā pagājušā gada sākumā, premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) pieprasīja Viņķeles demisiju. Vēlāk prokuratūra sāka izmeklēšanu, un šobrīd Viņķelei ir uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas bezdarbību.
Lietas prokurors Gints Bērziņš gan apsūdzības uzrādīšanu atteicās apstiprināt: "Jautājums par apsūdzības esamību šajā krimināllietā pašreiz ir saistīts ar būtiskām kriminālprocesuālām darbībām, līdz kuru pabeigšanai ir saglabājams izmeklēšanas noslēpums tālākai kriminālprocesa virzībai.”
Pēc Veselības ministrijas iekšējās izmeklēšanas par atteikšanos no vakcīnām disciplinārsodus saņēma bijušais Zāļu valsts aģentūras vadītājs Svens Henkuzens un bijusī ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško.
Tomēr informācija no drošiem avotiem liecina, ka šobrīd Viņķele ir vienīgā, kurai prokuratūra cēlusi apsūdzību.
Viņķele savu pozīciju par kriminālprocesu komentēt nevēlējās, vien norādot, ka viņai ir piemērots statuss kā personai, kurai ir tiesības uz aizstāvību. “Sadarbošos ar prokuratūru, kā to arī apliecināju tad, kad prokurors rosināja kriminālprocesu. Un ceru, ka tā lieta tiks virzīta pietiekami raiti uz priekšu un tiksim skaidrībā,” sacīja Viņķele.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušā gada 9. martā atteicās uzsākt kriminālprocesu par vakcīnu iepirkumu. Tomēr pēc ģenerālprokurora Jura Stukāna iniciatīvas iepirkumu vēlreiz izvērtēja prokurors un krimināllieta tika ierosināta.
