LU administrācijas vadītājs Ansis Grantiņš informējis LU personālu, ka saskaņā ar šīs dienas Ministru kabineta lēmumu LU vairs nav arī spēkā esoša Senāta un Šķīrējtiesas. Un visi to pieņemtie lēmumi kopš 25. maija ir spēkā neesoši kopš pieņemšanas brīža.
Tas nozīmē, ka četras fakultātes – Teoloģijas, Juridiskā, Vēstures un filozofijas, kā arī Humanitāro zinātņu fakultāte – ir palikušas bez dekāniem.
Dažas stundas pēc personāla informēšanas LU administrācijas vadītājs Grantiņš paziņoja par darba uzteikumu,
bet abi prorektori – Ina Druviete un Valdis Segliņš – no trešdienas, 28. augusta, izmantos neizņemtos atvaļinājumus un nepildīs amata pienākumus līdz novembra sākumam.
Uz notikumiem, kas saistīti ar rektora vēlēšanām, reaģējusi arī Eiropā lielākā universitātes pārstāvošā organizācija – Eiropas Universitāšu asociācija, kas pirmdien, 26. augustā, vēstulē premjeram Krišjānim Kariņam ("Jaunā Vienotība"), Valsts prezidentam Egilam Levitam un izglītības ministrei Ilgai Šuplinskai (Jaunā konservatīvā partija) vērsusi uzmanību, ka institucionālā autonomija ir viens no stūrakmeņiem veiksmīgai augstākās izglītības sistēmai.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 27. augustā, pēc garākām sarunām vienojās atbalstīt Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavoto rīkojuma projektu – neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā. IZM uzskata, ka LU rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Valdības lēmumam pievienots partijas "KPV LV" ministru īpašais viedoklis – iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro un labklājības ministre Ramona Petraviča valdības sēdē paziņoja, ka nevar izšķirties, kurai no iesaistītajām pusēm ir taisnība.
Par LU rektora vietas izpildītāju valdība iecēla LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesoru un bijušo dekānu Gvido Straubi.
Muižnieks sola šīs dienas valdības lēmumu apstrīdēt tiesā.
