IKVD vadītāja Inita Juhņēviča pastāstīja, ka kopumā LU rektora vēlēšanās konstatēti 10 pārkāpumi. Neatbilstības bijušas gan procedūrā, gan dokumentos un arī termiņos, jo ministrija par augstskolas vadības vēlēšanu iznākumu informēta mēnesi vēlāk, nekā teikts normatīvos. Turklāt rektora vēlēšanās esot piedalījušies studentu pārstāvji, kas juridiski to nedrīkstēja darīt. Tādējādi pārkāpts Augstskolu likums
“Līdz ar to ir apšaubāma Satversmes sapulces leģitimitāte,” sacīja IKVD vadītāja.
Tāpat rezultātu LU Satversmes sapulcei vajadzēja apstiprināt ar vēl vienu balsojumu, taču tas nav noticis. Savukārt sapulce, kurā notika vēlēšanu otrā kārta, netika izsludināta divas nedēļas iepriekš, kā noteikts normatīvajos aktos.
“Šajā gadījumā tas netika ievērots. Tātad procedūra ir pārkāpta. Vēl ir būtiski saprast, ka darba kārtībā, ar kuru pirms sapulces iepazīstināja dalībniekus, nebija paredzēts jautājums par rektora vēlēšanām,” sacīja Juhņēviča.
Viņa arī norādīja, ka nav skaidri saprotams, saskaņā ar kādu normatīvo aktu notika rektora vēlēšanas: LU Satversmes sapulces nolikumu, LU Rektora vēlēšanu nolikumu vai dokumentu, kas ir balsošanas procedūra vēlēšanām rektora amatā.
Izglītības ministre Šuplinska Muižnieka jautājumu aicinās izšķirt valdībai, ko informēs par ministrijas ierēdņu atrastajiem pārkāpumiem. Tomēr kontekstā arī ar neseno korupcijas skandālu Šuplinska norādīja uz būtiskām problēmām augstskolu pārvaldībā.
“Tā noteikti ir satraucoša situācija, un jau no februāra ir aktuāls augstskolu pārvaldību jautājumus. Principā mēs sastopamies ar to, ka Latvijā augstskolu pārvaldības modelis ir stagnējošs (..).
Tā ir skaidra zīme, ka augstākajā izglītībā ir jābūt izmaiņām – tām jābūt kardinālām,” sacīja ministre.
Tā kā turpmāko mēnesi valdības sēdes nav paredzētas, Ministru kabinets par Latvijas Universitātes rektora iecelšanu varētu lemt augusta otrajā pusē. Ja valdība Muižnieku amatā neapstiprinās, viņš turpinās pildīt rektora pienākumus līdz jauna rektora iecelšanai.
Savukārt Latvijas Universitāte ministrei pārmet sabiedrības maldināšanu un uzsver, ka universitātei nav bijusi iespēja pievienot savu viedokli atzinumam.
Muižnieks Latvijas Radio akcentēja, ka ministres pārmetumi, viņaprāt, ir nebūtiski, bet viņas rīcība ir nekorekta iejaukšanās pabeigtā procesā. Viņš gan uzteica, ka beidzot seko konkrēta ministres rīcība, viņa jautājumu virzot uz valdību. Taču Muižnieks arī vērtēja, ka Šuplinskas rīcība liecina par vēlmēm pēc izmaiņām augstskolas vadībā.
“Domāju, ka tā nav pat neuzticība, bet ministres vēlme paveikt kaut ko lielu. Bet diemžēl tas lielais iznāk ar mīnusa zīmi,” sacīja Muižnieks.
Muižnieks norādīja, ka augstskola par to ziņos starptautiskajām augstākās izglītības organizācijām: “Noteikti informēsim par mēģinājumu politiskā veidā uzurpēt varu.”
KONTEKSTS:
Maijā LU Satversmes sapulcē abi rektora amata pretendenti – Indriķis Muižnieks un Gundars Bērziņš – saņēma mazāk nekā pusi balsu no 286 sapulces dalībniekiem. Muižniekam gan bija vairāk balsu nekā viņa konkurentam. Vēlēšanu komisijas protokolā bija atzīts, ka nav ievēlēts neviens no kandidātiem, taču Satversmes sapulces priekšsēdētājs paziņoja – viņa ieskatā uzvarējis līdzšinējais rektors Muižnieks.
Taču vairāki LU personāla darbinieki apstrīdēja Muižnieka pārvēlēšanas tiesiskumu un aicināja sasaukt Satversmes sapulces ārkārtas sēdi.
Jūnija sākumā Satversmes sapulce sanāca atkārtoti, lai balsotu par to, vai piekrīt Muižnieka ievēlēšanai rektora amatā. Muižnieks ar balsu vairākumu tika apstiprināts par augstskolas rektoru.
Pārvēlētais rektors amatā vēl jāapstiprina Ministru kabinetam. Taču izglītības ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) vēl nevirza šī jautājuma izskatīšanu valdībā, norādot uz iespējamiem pārkāpumiem procedūrā. Savukārt Universitāte sola vērsties tiesā, ja Muižnieku neapstiprinās par rektoru.
