LU uzstāj, ka situācija, kad tā ilgstoši ir bez likumīgi apstiprināta rektora, nedrīkst ieilgt. Un, zinot, ka jaunas vēlēšanas ir aizliegtas, tā Ministru kabinetu aicina uz mierizlīgumu.
Tikmēr pats amatā neapstiprinātais rektors uzskata, ka šķietami juridiskais jautājums par ievēlēšanas procedūru esot kļuvis par personāliju – patīk vai nepatīk – jautājumu. Kamēr skaidrības par tālāko vēl īsti nav, viņš ir gatavs rektora pienākumu izpildītāja amata vietu atstāt.
"Man nav nekādu problēmu šo vietu aizdot Straubes kungam vai kā būs nolemts citādi, galu galā tas ir par personālijām. Būtība šeit nav pat par personālijām, bet par universitātes pašpārvaldes autonomiju, kuru, manuprāt, un arī universitātes kolēģu ieskatā, kas ir trešā puse šajā procesā, nepamatoti mēģina ierobežot ministrija," sacīja Muižnieks.
LU pauda arī bažas, ka potenciālās tiesvedības var ilgt gadiem un tas negatīvi ietekmē ne tikai konkrēto augstskolu, bet arī visas Latvijas augstākās izglītības attīstību.
Bet vai mierizlīgums ir iespējams? Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (Jaunā konservatīvā partija) sacīja:
"Pēc viņu ieskata, Izglītības un zinātnes ministrijai ir jāmaina pozitīvs lēmums, kam piekrist mēs nevaram, jo pārkāpumi vēlēšanu procesā bija.
Mūsu ieskatā, ņemot vērā, ka Ministru kabinets ir izdevis šo negatīvo lēmumu, ir jānotiek atkārtotām vēlēšanām. Un, ja Muižnieka kungs piekrīt pārtraukt tiesvedību, tad mēs skatītos, kāda ir tiesiskā procedūra, lai mainītu šo normu, kas [viņam] neļauj kandidēt vēlreiz."
KONTEKSTS:
Valdība 27. augustā pēc ilgām diskusijām nolēma neapstiprināt Muižnieku LU rektora amatā, jo IZM skatījumā rektora vēlēšanās ir pārkāpta Augstskolu likumā un likumā "Par Latvijas Universitātes Satversmi" noteiktā LU rektora ievēlēšanas kārtība un noteikumi.
Septembra beigās Administratīvā rajona tiesa apturēja Muižniekam nelabvēlīgo MK lēmumu, ar kuru viņš netika apstiprināts LU rektora amatā. Tiesnese atzina, ka valdības rīkojums ir pirmšķietami prettiesisks un tā darbība varētu radīt būtisku kaitējumu. Tādējādi par rektora pienākumu izpildītāju atzīts Muižnieks.
Valdība pārsūdzēja tiesas pagaidu noregulējumu LU rektora jautājumā. Administratīvā apgabaltiesa saglabāja pirmās instances noteikto liegumu rīkot jaunas LU rektora vēlēšanas, tomēr atzina, ka valdībai ir tiesības noteikt rektora vietas izpildītāju.
Līdz ar to MK dota iespēja nomainīt pašreizējo rektora vietas izpildītāju Muižnieku. Saistībā ar šo tiesas lēmumu LU rektora amatā no 1. decembra sāks strādāt LU Vēstures un filozofijas fakultātes profesors un bijušais dekāns Gvido Straube.
