Pretī Lūznavas muižai pie dīķa atrodas koka ēka, lai to padarītu pievilcīgāku, to rotā uz ārējām sienām izvietotie mākslas darbi. Ēkai šobrīd nav atrasts pielietojums, tā stāv tukša.
“Šobrīd ir runa par veco, kādreizējo skolu, kura, tāpat kā daudzas muižas kompleksa ēkas, atrodas šobrīd vēl degradētā stāvoklī, bet gaida savu atdzimšanu, līdz ar to tas ir resurss, jaunas iespējas kaut kam jaunam. Un pieredze rāda, ka pirms pāris gadiem arī “Kulturys škiuņs” bija tikai malkas šķūnis, bet šobrīd ir ieguvis citu funkcionalitāti, tāpat palaikam parādās projektu iespējas, un Lūznavas muižā tūlīt vecā smēde atdzims projekta ietvaros,” stāsta Lūznavas muižas pārvaldniece Iveta Balčūne.
Līdzīgi arī veco skolas ēku vēlas piepildīt ar saturu. Lūznavas muižā tur redz vietu, kur attīstīt sociālo uzņēmējdarbību.
Lūznavas muiža ir sociālās uzņēmējdarbības asociācijas biedrs, muižā ir rīkoti vairākkārtīgi sociālās uzņēmējdarbības semināri, lai skaidrotu, ka ir iespējams veidot uzņēmējdarbību ar pievienotu sociālo vērtību.
“Es varu minēt tikai dažus piemērus, tā pati biedrība “Puordare” un uzņēmums, kuri no otrreiz lietojamiem materiāliem šuj maisiņus un visus citus izstrādājumus, iesaistot arī bezdarbnieces kā šuvējas, tā ir pievienotā vērtība – otrreiz lietojams materiāls, viss kopā veido sociāli atbildīgu pieeju arī uzņēmējdarbībai. Šobrīd muižā ir skatāma izstāde, kura tapa kopā ar sociālo uzņēmēju, kura veido pastkartes, šīs kartītes ir veidojusi meitene, kura ir ratiņkrēslā. Mēs, pērkot šo kartīti, palīdzam viņai justies kā pilnvērtīgai sabiedrības loceklei. Un sociālā uzņēmējdarbībai iet kopā ne tikai ar uzņēmējdarbību, bet kopumā ar sociāli atbildīgu būšanu šajā pasaulē,” skaidro Iveta Balčūne.
Lai gūtu izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un kopīgi ģenerētu idejas, kādu sociālo uzņēmējdarbības formu varētu attīstīt Lūznavas vecās skolas ēkā, muižā “Radošo NEdarbnīcu” laikā dažādu jomu pārstāvji tikās vienkopus.
Pasākumā ar savu sociālās uzņēmējdarbības pieredzi dalījās arī biedrība “Ūdenszīmes”, kas lauku teritorijā rada iespēju darboties. Biedrība “Ūdenszīmes” saimnieko Jēkabpils novada Kaldabruņas ciema slēgtajā skolas ēkā, veido rotaslietas un traukus no stikla un veic lāzergriezumus. Uzsākot darboties, vien vēlāk apjautuši, ka atbilst sociālās uzņēmējdarbības formai.
“Mums nav noformēts oficiālais statuss, bet pēc būtības mēs esam ļoti tipisks sociālā uzņēmuma piemērs, kas darbojas lauku vidē, jo mēs no saviem uzņēmējdarbības ieņēmumiem uzturam biedrības ēku, organizējam pasākumus, koncertus, lekcijas, izstādes,” stāsta idejas autore Ieva Jātniece.
Biedrība apvienojusi vietējos cilvēkus, kuri tiek nodarbināti, tomēr ar savu saražoto produkciju sev iztikas līdzekļus nevar nodrošināt.
“Sociālā uzņēmējdarbība nav panaceja, es to redzu kombinācijā ar projekta finansējumu, ar daudzām citām labdarības lietām, tīri kā atsevišķu uzņēmējdarbību, kas varētu glābt, pacelt kādu vietu, varbūt, ja būtiski uzlabojas mūsu ekonomiskā situācija,” bilst Jātniece.
Šobrīd Lūznavas muižā izstrādā vīziju par sociālās uzņēmējdarbības formu, kas varētu tikt īstenota vecās skolas ēkā. Dažas no idejām, kas radās “Radošajā NEdarbnīcā”, ir, piemēram, veidot tur kafejnīcu, kurā varētu strādāt cilvēki ar kustību traucējumiem, vai radīt to par vietu, kur cilvēki var gūt emocionālo atlabšanu profesionālu treneru vadībā. Kā uzsver Lūznavas muižas pārvaldniece, ja būs iespēja piesaistīt finanses ēkas sakārtošanai, tad svarīgi, lai būtu vīzija par to, kāds būs ēkas saturs.
