Rīgas Centra humanitārajā vidusskolā vēl brīva sākumskolas skolotāja vieta. Vēl pirms dažām dienām skola aktīvi meklēja arī matemātikas un svešvalodu skolotājus, bibliotekāri, sociālo pedagogu. "Ir ļoti grūti, un, ja gada sākumā mēs tomēr atrodam praktiski vienmēr, tad pats trakākais, kas šobrīd ir, ir tā nedrošības sajūta, ka tu nekad nezini, vai tu dabūsi, kad tu dabūsi tos kadrus," stāstīja Rīgas Centra humanitārās vidusskolas direktore Ineta Rudzīte.
Izglītības kvalitātes valsts dienestā, kas kontrolē un uzrauga mācību procesu, direktorus soda, ja skolā ilgstoši nenodrošina obligāto mācību priekšmetu norisi. "Kadru ražošana, pēdiņās, tas nav skolas uzdevums. Skolas uzdevums būtu izvēlēties no tiem kadriem, kuri man nāk, pašus labākos," vērtēja Rudzīte.
Tomēr bieži nav, no kā izvēlēties. Rīgas domes Izglītības departamentā izsludināto vakanču saraksts ir garš. Skolās ir brīvas vairāk nekā 350 amata vietas.
Visvairāk trūkst tehnisko darbinieku, piemēram, sētnieku, tāpat grūti atrast eksakto un dabas zinātņu, arī svešvalodu pedagogus. Vēl īpaši daudz brīvu vietu pirmsskolās.
"Mēs prognozējam arī uz 13.septembri, mūsu Izglītības, kultūras un sporta departaments, iepazīstināt deputātus ar reālo situāciju," stāstīja Rīgas domes Izglītības departamenta direktors Guntis Helmanis.
Tomēr no pašvaldības deputātiem maz kas atkarīgs. Lai pedagogu profesiju padarītu pievilcīgāku, pēdējo gadu laikā skolotāju algas ir palielinātas, stāsta Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM). Un, lai gan šogad ziņots, ka universitāti absolvēja tikai viena fizikas skolotāja, ministrijas dati rāda, ka no 1000 pedagoģijas programmu absolventiem 230 specializējušies STEM (zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātnes un matemātikas) jomās. Speciālistus sagatavojot pietiekamā skaitā, taču aptuveni puse skolās pēc tam nestrādā.
"Mēs saņemam pašvaldību iesūtītās vēlmes, bet darbinieki caur mums nemeklē darbu. Viņi atrod paši. Tikai pašvaldības ir tās, kas šobrīd meklē skolotājus," skaidroja Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) eksperte Irina Avdejeva.
Pedagogu arodbiedrībā arī atzīst, ka ne tikai Rīga, bet arī citas lielās pilsētas šovasar iesniegušas savus vakanču sarakstus, bet intereses par tiem nav. Ir arī citi iemesli.
"Tātad tā ir ne tikai atalgojuma problēma, tas ir viens no punktiem. Bet arī šī nozares stabilitāte, pedagogu labsajūta izglītības iestādē un vispār attieksme pret pedagogiem sabiedrībā," piebilda LIZDA pārstāve.
Algas - 680 eiro mēnesī ir nelielas, un svešvalodu, datorzinātņu skolotāji bieži darbu atrod privātā sektorā.
